Aktualitātes
Klajā nākusi Intas Dišleres un Agritas Ozolas grāmata par muižām

2016.06.18. Intas Disleres Agritas Ozolas gramatas Muizas laikmetu griezos atversana Durbes pils Foto Kristine Ozol 257
  18. jūnijā Durbes pilī atvērta Intas Dišleres un Agritas Ozolas grāmata „Muižas laikmetu griežos 1900 - 1939”, kas sagatavota latviešu un vācu valodā.
Grāmatas manuskripts tapa pirms teju desmit gadiem, kad Durbes pilī Tukumā apmeklētājiem tika atvērta izstāde „Muižas laikmetu griežos”. Tā bija otrā izstāde četru ilgtermiņa izstāžu ciklā par muižu vēsturi, bet tikai tagad, kad izstāde jau beigusies, iespējama izstādes kataloga publicēšana, pateicoties Apvienoto Kurzemes fondu atbalstam.
Grāmata „Muižas laikmetu griežos. 1900–1939” ietver ļoti plašu fotoattēlu klāstu un koncentrētu informāciju par muižām 20. gadsimta sākumā un 1905. gada norisēm, Pirmā pasaules kara notikumiem Kurzemē, lielinieku teroru un Brīvības cīņām, kā arī muižu likvidāciju Agrārās reformas laikā un vācbaltiešiem.


Autores Inta Dišlere un Agrita Ozola ilustrē ne tikai 20. gadsimta politiskās vēstures peripetijas un saimnieciskās sistēmas reformu, bet arī aktualizē jautājumu par vācbaltiešu lomu Latvijas vēsturē un atspoguļo procesus, ko vispareizāk būtu saukt par kultūras revolūciju.
Grāmatā publicētas fotogrāfijas no Durbes pils, Jaunpils, Zemītes un Jaunmoku pils, Lamiņu, Vānes, Aizupes, Vecmoku, Kukšu, Lestenes, Brizules, Struteles un Stūru, Reņģes, Jaunsātu, Vecsātu, Pūres, Kaives, Šlokenbekas, Zvāres, Cērkstes, Sēmes, Irlavas, Degoles, Grenču un citām muižām, kas atradušās kādreizējā Tukuma rajona teritorijā. To papildina izmantotās literatūras un avotu uzskaitījums, personu reģistrs un vietvārdu saraksts, kurā minēti līdz Pirmajam pasaules karam dokumentos un apritē lietotie vietu vāciskie nosaukumi.
Grāmata „Muižas laikmetu griežos. 1900–1939” nav pirmais abu autoru kopdarbs. Inta Dišlere un Agrita Ozola kopīgi veidojušas izstādi „Muižas lauku kultūrvidē” (2002) un ekspozīciju „Rainis un Durbes pils” (2015) un sagatavojušas arī to katalogus, kas sniedz plašu un agrāk nezināmu informāciju par muižām, par daudziem agrāk nezināmiem novadniekiem, gan vācu tautības, gan latviešiem.
Agrita Ozola, Tukuma muzeja direktore, ir vairāku kultūrvēstures grāmatu: „Tukums” (1995), „Pūres pagasts" (1997), „Viss sākās ar Viesīgo Biedrību jeb Tādi mākslinieki ir tikai Tukumā” (2002), „Tukums. Vecpilsēta. Ielas, nami un iedzīvotāji" (2008), un „Engures pagasts" (2008), „Muižu stāsti” (2009) un „Savējo stāsti, ne svešo” (2014) autore, kā arī grāmatu „Smārdes pagasts" (1998), „Dārzkopība un Pūre" (2006), „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss” (2011), „Tukuma piens. Meistarības simtgade” (2013) līdzautore. Agrita Ozola ir arī vairāku zinātnisku kultūrvides un muzeoloģijas jautājumiem veltītu publikāciju autore.
Vēsturniece, Tukuma muzeja speciāliste Inta Dišlere ir daudzu zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autore. Uzrakstījusi grāmatas par Rūmenes muižu un Jaunpils muižām, kā arī piedalījusies vairāku grāmatu tapšanā. Viņa pēta Tukuma novada vēsturi, uzmanību pievēršot tieši muižu vēstures un vācbaltu kultūras tradīciju izpētei. Intas Dišleres ieguldījums muižu vēstures pētniecībā ir augstu novērtēts, piešķirot viņai Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktores grādu. Inta Dišlere ir arī tulkojusi no vācu valodas un sastādījusi tādas Tukuma muzeja grāmatas kā „Kad mājās nāc...” (2012) un Ģertrūdes fon den Brinkenas autobiogrāfisko romānu „Nogrimusī zeme” (2015).
Grāmatā izmantoti materiāli no Tukuma muzeja, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas, Baltijas centra un Informācijas pakalpojumu sektora Digitālā centra, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures un Latvijas Vēstures arhīva, Kurzemes bruņniecības fotoarhīva, Vācbaltu Ģenealoģijas biedrības arhīva, K. Širena biedrības arhīva, Dundagas evaņģēliski luteriskās draudzes arhīva un privātpersonu krājumiem.
Autores un Tukuma muzejs pateicas visām institūcijām un privātpersonām, kas palīdzēja pētniecības procesā un dāvāja muzejam unikālas fotogrāfijas, no kurām daudzas tiek publicētas pirmoreiz. Savu ieguldījumu deva: Aldis Bērziņš, Manfreds fon Betihers, Volfs Biders, Ridigers fon Bismarks, Biruta Brīdaka, Jēkabs Elvigs, Jirgens fon Engelhards, baronu un brīvkungu fon Hānu ģimenes biedrība Vērhaldenē, Dītrihs fon Hiršheids, Horsts fon Kleists, Juta fon Kleista, Vilems Knēss, Iveta Roga, Gunta Ruperte, Volfdītrihs Šmīds-Kovarciks, Peters fon Tilings, Brigite fon Ungerna-Šternberga.
Izmantotas Ž. Berga, I. Dišleres, K. Erdmana, T. Frišfelda, E. Laskaševska, M. Laudaka, V. Mašnovska, K. Ozolas, G. Rugājas, L. Rutkas, A. Sniķera, O. E. Šmita fotogrāfijas, F. Bērziņa un L. fon Kleistas akvareļi.
Grāmatu sagatavoja SIA „Fresh”: dizainere Gundega Bruvere, maketētājs Andrejs Kisels. Fotogrāfijas apstrādāja Juris Visockis un jau aizsaulē aizgājušais Jānis Bārdiņš. Literārā redaktore - Liene Akmens. Grāmatu drukāja tipogrāfija „Dardedze Hologrāfija”.
Grāmatu var iegādāties Tukuma muzeja struktūrvienībās: Durbes pilī, Tukuma Mākslas muzejā, Mākslas galerijā "Durvis", Tukuma pilsētas vēstures muzejā "Pils tornis", Tukuma Audēju darbnīcā, Pastariņa muzejā, Džūkstes Pasaku muzejā.

Informāciju sagatavoja:
Kristīne Ozola
Tukuma muzeja sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja