Ģerboņi un logotipi

Ģerbonis:

Tukuma pilsētas ģerbonis ir viens no Tukuma pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī. Vairākās vietās Tukumā un pilsētas apkārtnē ir izveidoti Tukuma ģerboņa atveidojumi dabā, respektīvi, kalns ar trīs eglēm vai vienkārši trīs egles.

Ģerboņa heraldiskais apraksts:
Ģerboņa vairogs sudraba krāsā, uz tā attēlots zaļš kalns ar trim zaļām eglēm uz tā. Kalns simbolizē Tukuma pilskalnu, kas lielākais no trim pauguriem starp Zvirgzupīti un tās pieteku. Egles simbolizē dabas bagātību Tukuma pilsētā.

Pirmo reizi Tukuma ģerboni apstiprināja 1837. gadā. Tā autors bija Jelgavas ģimnāzijas skolotājs Epiņš. 1846. gadā ģerboņa zīmējumu apstiprināja Krievijas ķeizars Nikolajs I. Sākotnēji Tukuma ģerbonī bija redzamas 5 egles, bet vēlāk jau trīs. Latvijai iegūstot neatkarību Tukuma ģerboni 1925. gada 31. oktobrī oficiāli apstiprināja Valsts prezidents. 1995. gadā Valsts heraldikas komisija atkārtoti apstiprināja Tukuma ģerboni.

Logotips:

Tukuma logotipu veido pilsētas nosaukums "Tukums", pilsētas devīze "Uz Tukumu pēc smukuma!" un stilizēta pilsētas panorāma ar Tukuma pilsētvidei raksturīgiem elementiem, kas izkārtota lokveida kompozīcijā un izvietota logotipa augšējā daļā, teksta elementi – apakšējā. 

Pamatā izmantojams logotips galvenajā krāsu risinājumā (zaļā krāsa), tomēr, atkarībā no sezonas vai tā materiāla tonalitātes, uz kura izvietots logotips, iespējams izmantot arī logotipu kādā no papildu krāsu risinājumiem - dzelteni oranžā, zilā vai melnbaltā. 

Logotipa versija sarkanā krāsu risinājumā paredzēta izmantošanai tūrismā.

Smukuma meklētāji:

No 2004.gada Tukuma tūrisma piedāvājuma veicināšanai radīti dažādi tēli, kas raksturo dažādus smukuma meklētājus. Šie tēli kopā ar saukli izmantoti gan Tukuma suvenīru izveidē, gan Tukuma pilsētas popularizēšanai ar automašīnu uzlīmju palīdzību. Tādēļ paralēli Tukuma zīmola logotipam ar Tukuma pilsētas atainojumu radīts arī grafiskais risinājums ar Smukuma meklētājiem. Vairāk informācijas par tiem skatīt rokasgrāmatā.

Ilustrācijai Smukuma meklētāji iespējami trīs dizaina risinājumi, kas izmantojami pēc vajadzības - pilnā versija, vienkāršotā versija bez elementa Tukums un vienkāršotā versija bez elementa Tukums lokveida kompozīcijā.

Tukuma sauklis:

Sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!", tajā ietvertais atskaņu vārds smukums ir Tukuma pilsētas vienīgais izteikti atpazīstamais elements gan Tukumā, gan ārpus tā. Sauklis ir veiksmīgi izturējis laika pārbaudi un ir plaši atpazīstams visā Latvijā. Vārda smukums ekvivalents literārajā valodā ir skaistums kā vispārināta īpašība skaists, glīts, arī jauks, tīrs. Vārds minēts 18.gadsimta vārdnīcās.

Savukārt teiciena Uz Tukumu pēc smukuma! autors un rašanās laiks nav zināms, bet tā rašanās un nostiprināšanās procesu raksturo dabiskums un dažādu motīvu komplicētība – atskaņu pāris Tukums-smukums, vārda smukums pozitīvā nozīme un jēgpilnība, iepriekšējs izmantojums pilsētas komunikācijā, kā arī asociācijas ar citiemtekstiem, piemēram, Imanta Ziedoņa 1991.gada dzejoli "Tukums".

Tukuma sauklis ir izveidots arī svešvalodās, cenšoties nezaudēt vārdu spēli Tukums-Smukums. Tukuma sauklis angļu valodā – Visit Tukums to get some Smukums!, bet krievu valodā – За красой поедешь в Тукумс и узнаешь слово Смукумс!

Karogs:

Tukuma pilsētas karogam ir taisnstūra forma, tajā attēlots zaļš viļņveidīgs paugurs sudraba laukā.

Kandavas pilsētas ģerbonis:

1917. gadā Kandava iegūst pilsētas tiesībām, un 1925.gada 31.oktobrī Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste dod tai ģerboni, kurā parādīts spēka simbols – ozola zars ar trīs ozolzīlēm. 

Ģerbonis cildina Kandavas skaisto apkārtni, Abavas senleju un Ozolkalnu.

Himna:

Kandavas pilsētas himnas nosaukums "Dziesma Kandavai". Tās mūziku sacerējis Gints Birkenšteins.

Tekstā izmantotas Zigitas Kārkliņas, Ziedītes Začestes, Ilzes Oliņas, Ginta Birkenšteina dzejas rindas. 

Himnu iespējams noklausīties ŠEIT. 

Logotips: 

Māksliniece – dizainere Baiba Rulle izveidojusi Kandavas novadam raksturīgu grafisko zīmi, kurā attēlotas septiņas ozola lapas, kas simbolizē Kandavas pilsētu un sešus pagastus. Par pamatu izmantotas vairākas latviešu spēka zīmes – Austras koks, Ausekļa un Laimas zīmes. 

Austras koka zīme simboliskā nozīmē sargā dzimtu, ģimeni, savieno ar Dievu, dod spēku un padomu.

Ausekļa zīme simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, bet Laimas zīme ir veiksmes, svētības un laimes simbols.  

Grafiskās zīmes pamatkrāsa ir balta uz olīvzaļa fona vai olīvzaļa uz balta fona. Atsevišķos gadījumos izmantojamas papildkrāsas – sarkana, bēša, melna. 

Karogs: 

Kandavas pilsētas karogs ir taisnstūra formā sudraba krāsā, tā centrā attēlots Kandavas pilsētas ģerboņa simbols – ozolzars ar trīs zīlēm un trīs lapām.

Ģerbonis:

Jaunpils pagasta ģerbonis ir sarkanā laukā sudraba mūris ar konisku jumtu, galeriju un kupolu. Vairoga pēdā vairodziņš: zilā laukā sudraba sija, kam uzlikti trīs sarkani pāļi.

Ģerbonis reģistrēts 2001. gadā. 

Logotips:

Jaunpils logotipu veido vietas nosaukums "Jaunpils", rakstīts ar īpaši veidotiem burtiem, dibināšanas gads "ANNO 1301" uz greznas dekoratīvas lentes, devīze "Jauna spēka avots" un stilizēts pils tornītis, kas novietots logotipa augšējā daļā, virs teksta elementiem.

Ģerbonis:

Zentenes pagasta ģerbonī attēloti sudraba laukā zaļi šķērskrustā savienoti īves zari, kas apvienoti ar sarkanām ogām, kuras izaug no tiem savienojumā krustā.

Karogs:

Karoga vidū uz zaļa fona novietots pagasta ģerbonis. Ģerbonis aizņem karoga centrālo daļu, zem kura novietots uzraksts sudraba krāsā – "Zentenes pagasts"

Ģerbonis:

Džūkstes pagasta ģerbonis ir dalīts galvā ar sudrabu un purpuru, apakšā izkaisītas sudraba piecstaru zvaigznes. 

Ģerbonis reģistrēts 2006. gadā. 

Ģerbonis:

Engures pagasta ģerbonī uz zila fona attēlota augoša priede ar kuplu vainagu un saknēm, simbolizējot visus Engures pagasta ciemus.

Himna:

Engures pagasta himnas nosaukums “Engurei”. Mūzikas autors – A. Sirmais, dziesmas teksta autore – D. Bitēna-Sirmā

Karogs:

Karogs ir taisnstūra formā zilā krāsā, tā centrā attēlots Engures pagasta ģerboņa simbols – dzeltena priede – un zem tā balts uzraksts ar lielajiem sākuma burtiem "ENGURES PAGASTS".

Ģerbonis:

Lapmežciema pagasta ģerbonī zilā laukā attēlota sudraba virve kreisās sijas virzienā: priekšā zelta bērza lapa, aizmugurē tāda pati reņģe.

Heraldikas komisijā ģerbonis reģistrēts 2000. gadā. 

Himna:

Lapmežciema pagasta himnas nosaukums “Mans Lapmežciems”. Mūzikas un teksta autore Madara Celma.

Karogs:

Karogs ir taisnstūra formā zilā krāsā, tā centrā attēlots Lapmežciema pagasta ģerbonis.

Logotips:

Jūrciemu logotips ir Lapmežciema pagastu vienojošs koncepts un vizuālais elements. Tas sevī apvieno piecus Lapmežciema pagasta ciemus - Lapmežciemu, Ragaciemu, Bigauņciemu, Antiņciemu un Čaukciemu.

Jūrciemu logotipu veido nosaukums "JŪRCIEMI", kas rakstīts ar īpaši veidotiem burtiem, kā arī stilizēts zīmējums, ko veido zivs, putns, viļņu un māju jumtu motīvs un pieci punkti. Logotipa papildinātajā versijā vēl klāt pievienots sauklis "TE IR PA ĪSTAM!", kas novietots logotipa apakšējā daļā zem nosaukuma "JŪRCIEMI".

Pamatā izmantojams logotips galvenajā krāsu risinājumā - jūras zilajā tonī bez fona krāsas. Pēc nepieciešamības iespējams logotipu izmantot arī kādā no papildu krāsu risinājumiem. 

Ģerbonis:

Irlavas pagasta ģerboņa centrā izvietotas ērģeļu stabules, jo Irlavas pagasts ir slavens ar Latvijas mēroga muzikālo dižgaru Jāni Bētiņu – ērģelnieku, mūzikas pedagogu un pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku (1873. gadā) virsdiriģentu. J. Bētiņš bija arī ērģeļu konstruktors un Sātu baznīcas ērģelnieks, tādēļ Latvijas heraldikā nebijusi figūra – ērģeles – šķita īpaši piemērotas šajā pagasta ģerbonī. Bētiņa stāsts simbolizē arī kādu citu svarīgu Irlavas pagasta simbolu – Irlavas skolotāju semināru, kurā viņš aktīvi darbojās. Ģerboņa vairogs galvā šķelts ar labo un kreiso slīpstūri, un vairogā veidojas figūra, kurai ir divas Irlavas iedzīvotājiem svarīgas papildus nozīmes: simboliski attēlots Studentkalns, kura estrādē allaž notikusi sadziedāšanās un ar kuru iedzīvotāji sevi saista, un bulta, kas norāda uz virzību uz augšu, uz panākumiem, uz zeltu, un tas netieši attēlo arī pagasta dzīvi mūsdienās, kur svarīgu lomu ieņem sasniegumi sportā, īpaši florbolā. Līdzās zaļajai krāsai, kas simbolizē pagasta mežus, parādās arī zelts, kas krāsu valodā simbolizē gaismu, tātad zināšanas, kas ir atsauce uz vēsturiski slaveno Irlavas skolotāju semināru.

Valsts Heraldikas komisijā ģerbonis reģistrēts 2024. gadā.

Himna:

Irlavas pagasta himnas nosaukums “Irlavai”. Mūzikas autore I. Lipska, dziesmas teksta autore D. Janševska. Himnu iespējams noklausīties šeit.

Ģerbonis: 

Smārdes pagasta ģerbonī sarkanā laukā attēlota sudraba dejojoša dzērve uz zelta kalna.

Valsts Heraldikas komisijā ģerbonis reģistrēts 2003. gadā.

Himna: 

Smārdes pagasta himnas nosaukums “Smārde”. Mūzikas autors – I. Fībigs, dziesmas teksta autors – J. Baltvilk. Himnu iespējams noklausīties šeit.

Karogs:

Karogs ir taisnstūra formā sudraba krāsā, tā centrā attēlots Smārdes pagasta ģerbonis ar uzrakstu virs tā  uzraksts "SMĀRDE".