Lapmežciems

Lapmežciema pagasts

Lapmežciems atrodas pašā jūras krastā. Tā ir šaura zemes strēle starp Rīgas jūras līci un Kaņiera ezeru. Savu nosaukumu pagasts ieguvis, pateicoties simtgadīgajiem ozoliem, ošiem un kļavām, kas kuplā skaitā augušas visā apkārtnē. Tā kā šī vienmēr bijusi zvejnieku un jūrasbraucēju mājvieta, bieži ciemus dēvē arī par zvejniekciemiem. Pirmās ziņas par iedzīvotājiem šajā apvidū saistītas ar 3.- 2. gs. p.m.ē., kad, neilgi pēc jūras atkāpšanās līdz tās mūsdienu robežām, pie Siliņupes apmetās senie zvejnieki un mednieki. Tā ir senākā zināmā apmetne tik tuvu Baltijas jūrai Latvijas teritorijā, tāpēc 2000. gadā tās vietā tika atklāts piemiņas akmens.

Skaitļi un fakti

Teritorijas lielums – 49,1 km²

Lapmežciema pagasta teritorijā ielilpst 5 ciemi – Bigauņciems, Lapmežciems, Ragaciems, Antiņciems, Čaukciems.

Iedzīvotāju skaits(pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem) – 2466

Apdzīvojuma blīvums – 50,35 iedz./km²

Lapmežciema pagasta un Smārdes pagasta sadures līnija ir bijusī Vidzemes un Kurzemes robeža.

19. gadsimtā Lapmežciems kļuva arī par iecienītu kūrortu. Ierīkota pat regulāra diližansu satiksme Rīga–Lapmežciems. Arī tagad Lapmežciema pagasts ir iecienīta brīvdienu pavadīšanas vieta.

Īpašās ainavas un vēstures dēļ zvejniekciemos uzņemtas vairākas latviešu filmas – «Zvejnieka dēls» (1939), «Nāves ēnā» (1971), «Svešiniece ciemā»(1958),» Ilgais ceļš kāpās» (1981), » Mērnieku laiki» (1968), » Lielais dzintars» (1972), » Sprīdītis » (1985), «Nauris» (1957).

Lapmežciema pagasta īpatnība ir tāda, ka visa tā teritorija ir pakļauta vai nu Aizsargjoslu likumā noteiktās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas vai Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) likumu normām. 97% Lapmežciema pagasta teritorijas ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Paralēli tam, ĶNP 100% Lapmežciema pagasta teritorijas ietilpst Ķemeru nacionālajā parkā.

Ciemi

Lapmežciema pagastā apvienoti trīs piejūras un divi lauksaimniecības ciemi.

Lapmežciems

Foto

Teika vēsta, ka te kādreiz audzis daudz lielu lapu koku, no tiem tad arī ciems ieguvis savu nosaukumu. Rakstos pirmo reizi Lapmeža ciems minēts lēņa grāmatā 1515. gadā 17. jūnijā. Par drosmi ordeņa cīņās Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs izlēņoja zemesgabalu viņpus Lapmeža ciema zemnieku tiesnesim Ansim Gailim no Tukuma .Pāri šim novadam laika gaitā brāzušies dažādi kari un līdz ar tiem arī slimības un posts, tomēr vienmēr šeit dzīve un kārtība tika atjaunota. Lapmežciems ir pagasta centrs un arī lielākais no pieciem ciemiem. Šeit atrodas skola, muzejs, bērnu dārzs, sporta halle un Tautas nams.

Ragaciems

Lapmežciemu no otra piejūras ciema Ragaciema atdala Starpiņupīte, ko 1667./68. gadā lika izrakt hercogs Jēkabs, lai savienotu Kaņiera ezeru ar jūru. Ciems savu nosaukumu ieguvis no zemesraga, kas iestiepjas jūras līcī. Starp Starpiņupi un Ragaciemu atrodas liela kāpa, ko sauc par Kuģu kalnu. Teika stāsta, ka senos laikos tur vietējie esot kurinājuši ugunskurus, lai tādējādi pievilinātu garāmbraucošus kuģus. Tie, domādami, ka tur ir osta, mēģinājuši piestāt krastā, bet uzskrējuši uz sēkļa. Tad nu blēži savās laiviņās naski piezagušies kuģiem un apkāvuši visus kuģotājus, pat nogriezuši tiem kājas, lai tiktu pie zābakiem, izlaupījuši kuģus un veduši uz Tukumu salaupīto pārdot. 1933. gadā Ragaciema “Birutās” dzimis rakstnieks un dzejnieks Imants Ziedonis. Ragaciema kapsētā ir dzejnieka atdusas vieta. Uz zemesraga pie jūras atrodas bākas, mazā zvejnieku bāka, kura celta 1875.gadā, un tā darbojās līdz 1960. gadam, kad blakus uzcēla jauno bāku. Kāpās atjaunotas seduma tīklu būdas-seno zvejnieku piemiņai.   Mūsdienās gandrīz neiztrūkstoši visi ciema apmeklētāji iegriežas Ragaciema tirdziņā, kur nopērkamas zvejnieku svaigi kūpinātās zivis, vai apstājas paēst ciema kafejnīcās, jo Ragaciems ir tāds kā vidus punkts ceļā no Rīgas uz tālāko Kurzemes jūrmalu.

Bigauņciems

Foto

Tas izveidojies 18. gadsimta beigās Siliņupes krastā. Bigauņciems ir pirmais zvejnieku ciems, braucot no Rīgas puses. Teika stāsta, ka senās dienās, bēgot no nežēlīga kunga, pāri jūrai no Igaunijas atnācis kāds vīrs ar trim dēliem. Vēlāk dēli vietējās meičas apņēmuši par sievām, un tā izveidojies igauņu ciems, bet kāds neuzmanīgs pagasta skrīveris vārdam priekšā pierakstījis burtu “B”, un tā nu iznācis “Bigauņciems”. 19. gadsimtā Bigauņciems sāk veidoties par atpūtas zonu, un tajā tiek uzceltas daudzas vasarnīcas. 1824. gadā ar Rīgu tika atklāta diližansu satiksme – piektdienas vakarā tie ieradās Bigauņciema, bet svētdienas vakarā devās atpakaļ uz Rīgu. Ciemā 1864. gadā uzcelta pirmā skola. Pirmā pasaules kara laikā skola nodeg. Bigauņciemā var izstaigāt Kupskalnu dabas parka taku, kas ved no Talsu šosejas tieši uz pludmali un veco molu.

Antiņciems

Ciems atrodas Kaņiera ezera DA daļā, 5 km attālumā no Lapmežciema. Šis ciems ir ļoti cietis pirmā Pasaules kara laikā, jo apkārtnē risinās ilgas un sīvas cīņas. Pēc kara ciems strauji atplaukst, tā iedzīvotāji veiksmīgi nodarbojas ar lauksaimniecību, apgādājot ar pārtiku Ķemeru sanatorijas. Audzē arī cigoriņus, ko apgrauzdētus ved uz Rīgu.

Čaukciems

Čaukciems bretāniski nozīmē “mugurpuse”. Nostāsti vēsta, ka Čaukciema nosaukums cēlies no Kaņiera ezera niedru čaukstēšanas. Tas, tāpat kā Antiņciems, atrodas Kaņiera ezera krasta. Interesanti, ka kopš 1783. gada Grenzes stiga šo ciemu sadala Čaukciemā un Smārdes teritorijā, tātad Vidzemē un Kurzemē.

Ievērojami iedzīvotāji

Foto

Tēlnieks Oļegs Skarainis (1923–  2017)viens no Salaspils koncentrācijas nometnes upuru piemiņai veltītā memoriāla  tēlniekiem, pieminekļa autors režisoram Antmanim-Briedītim , tēlnieks 1905. gada revolucionāru piemiņai veltītajam ansamblim, kā arī daudzu citu lielu darbu autors. Kopš 1965. gada Oļegs Skarainis dzīvoja Ragaciemā. Ciemā ir viņa darināti kapu pieminekļi un piemiņas akmeņi. Viens no tiem atrodas Siliņupes akmens laikmeta apmetnes vietā Lapmežciemā.


Foto

Lapmežciemnieks ir arī pulkvežleitnants Augusts Muižulis (1893–1941). A. Muižulis cīnījies gan 1. pasaules karā 7. Bauskas strēlnieku batalionā, gan Brīvības cīņās. Viņš ir saņēmis ļoti daudzus apbalvojumus, tai skaitā arī Lāčplēša Kara ordeni un Triju Zvaigžņu ordeni (4. šķiras). Viņam par godu 2005. gadā Talsu šosejas malā atklāts piemiņas akmens.


Foto

Žurnālists un ekonomists Augusts Lediņš (1933) ir dzimis un audzis Lapmežciemā. Viņš strādājis tādos izdevumos kā “Rīgas Balss”, “Cīņa”, “Zinātne un Tehnika” vadošos amatos, vairāk nekā 20 gadus bijis žurnāla “Zvaigzne” galvenais redaktors, kā arī politiskais komentētājs Latvijas Radio un Televīzijā.


Foto

Grāmatizdevējs un rakstnieks Ansis Gulbis (1873–1936) mācījies Bigauņciema pamatskolā. Jau 1903. gadā izveidojis savu izdevniecību, kurā iespiestas neskaitāmas vērtīgu grāmatu sērijas, piemēram, Konversācijas vārdnīca, Raiņa un Aspazijas Kopotie raksti (pateicoties viņa maksātajiem honorāriem, rakstnieki varēja izdzīvot trimdā). Viņš bijis arī Nacionālā teātra un Nacionālās Operas direktors, kā arī piedalījies Dailes teātra dibināšanā.


Imants Ziedonis

Par slavenāko Lapmežciema pagasta iedzīvotāju  var uzskatīt dzejnieku un rakstnieku Imantu Ziedoni (1933. – 2013). Viņš ir dzimis Ragaciemā. I. Ziedonis sarakstījis prozas darbus «Kalnu Altajs», «Karēlijas upes», «Kurzemīte», dzejas krājumus, dramatizējumus skatuvei, pasakas, kinoscenārijus, libretu I. Kalniņa operai pēc Raiņa lugas «Spēlēju, dancoju», tekstu I. Kalniņa oratorijai «Dzejnieks un nāra» un daudz ko citu. Kopš 1995. gada viņš apkopo materiālus saviem «Rakstiem» 12. sējumos. I. Ziedonis apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995.g.) un 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Arī Lapmežciema pagasta muzejā apskatāms stends par dzejnieka dzīvi un daiļradi.


Foto

Visvaldis Garokalns (1933 – 2005) – mākslinieks; strādājis galvenokārt akvareļtehnikā, tematika – strēlnieki Pirmā Pasaules kara laikā, marīnas, ainavas. Garokalna darbi atrodas Mākslas muzejā Arsenāls, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Liepānjas VMM, Ģ. EliasaJelgavas VMM, privātkolekcijās Latvijā un visā pasaulē.


Foto

Olita Gulbe – Ģērmane (1953) – gleznotāja. Izstādēs piedalās kopš 1975. gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Viņas darbi atrodami gan Latvijas muzejos, gan Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Izraēlā, Francijā u. c. Mīļākās tēmas – daba, ūdeņi, ziedi, klusā daba utt.

Andrejs Ģērmanis (1941) – gleznotājs, grafiķis, mākslas kritiķis. A. Ģērmaņa darbi atrodami gan Latvijas, gan ārzemju muzejos, Tretjakova galerijā, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. Kritiku, recenziju un eseju publikācijas atrodamas žurnālos, rakstu krājumos un arī dienas presē.


Foto

Gunārs Piesis (1931 – 1996) – kino režisors, ilgus gadus dzīvojis Bigauņciemā. Viņš bija viens no talantīgākajiem Latvijas režisoriem gan mākslas, gan dokumentālajā kino. G. Pieša slavenākās filmas ir “Nāves ēnā”(1971), kas uzņemta tepat zvejniekciemos, “Pūt, vējiņi”(1973), “Sprīdītis”(1985), “Maija un Paija”(1990) un daudzas citas.


Foto

Andrejs Lihtenbergs (1938 – 1979) – dziedātājs. Kopā ar zvejnieku kolhoza ansambli «Selga» uzstājies vai visā republikā. 1970. gādā uzvarēja Vissavienības konkursā «Hallo, meklējam talantus!». Ir izdotas vairākas skaņu plates un kompaktdiski ar viņa iedziedātajām dziesmām.

Attēlā: Estrādes ansamblis «Selga» – Guna Mestere, Rasma Pavasare, Andrejs Lihtenbergs, Anna Bula.

Lapmežciema pārvaldes vadītājs

Laura Šmite

Tālrunis: 63163230

Mob. tālrunis: 24226272

E-pasts: laura.smite@tukums.lv

 

Grāmatvede

Agrita Blūma

Tālrunis: 22333665

E-pasts: agrita@lapmezciems.lv

 

Sekretāre, kancelejas daļa

Diāna Andersone

Tālrunis: 29348883

E-pasts: info@lapmezciems.lv

 

Sociālā dienesta vadītāja

Cilda Rozenvalde

Tālrunis: 27052262

E-pasts: soc.dienests@enguresnovads.lv

 

Sociālā dienesta sekretāre – lietvede

Sandra Krūmiņa

Tālrunis: 29900813

E-pasts: soc.dienests@enguresnovads.lv

 

Projektu vadītāja

Madara Kundziņa

Tālrunis: 23881511

E-pasts: madara.kundzina@tukums.lv

 

Saimniecības daļas vadītājs

Indars Žebeks

 Tālrunis: 24226273

 

Zemes ierīcības inženieris

Rudīte Kripa

Iedzīvotāju pieņemšana: pirmdienās 9:00 – 12:00 un 13:00 – 17:00 un trešdienās 9:00 – 12:00

Tālrunis 24226273, e-pasts  saimnieciba@lapmezciems.lv

Tālruņi: 24226274

E-pasts: mernieciba@enguresnovads.lv

 

Būvvalde

Informējam, ka ar 2021.gada 1.jūliju novada teritorijā būvniecības procesu pārrauga Tukuma novada būvvalde.

Aktuālā informācija par būvvaldes pakalpojumiem šeit:

https://www.tukums.lv/lv/buvvalde

 

Tautas nama vadītāja

Laila Zacmane

Tālrunis: 29458026

E-pasts: zacmanelaila@inbox.lv

 

Kultūras pasākuma organizatore

Alise Rugāja

Tālrunis: 24119767

E-pasts: tautasnams@lapmezciems.lv

 

Lapmežciema sporta kompleksa vadītājs

Normunds Velps

Tālrunis: 29418443

E-pasts: normunds.velps@inbox.lv

 

P SIA „Krants” valdes loceklis

Sergejs Kirilovs

Tālrunis: 29494875, 63163250

E-pasts: krants@lapmezciems.lv,

 

P SIA „Krants” grāmatvede

Ināra Blūma

Tālrunis:63163250

E-pasts: krants@lapmezciems.lv, krants@enguresnovads.lv

 

Bibliotēkas vadītāja

Vita Klapkalne

Tālrunis: 20043283

E-pasts: biblioteka@lapmezciems.lv

Tālrunis: 26808897

 

Lapmežciema muzeja vadītāja

Anita Alberta

Tālruņi: 27000380, 27220869

E-pasts: muzejs@lapmezciems.lv

 

Lapmežciema dienas centra «Zaķīšu pirtiņa» vadītāja

Diāna Andersone

Tālrunis: 24556654

E-pasts: dienascentrs@lapmezciems.lv

Lapmežciema pamatskola

Adrese: Liepu iela 2a, Lapmežciema pagasts, LV-3118

Direktore: Lita Celitāne

Apmeklētāju pieņemšana: otrdienās 9:00 – 11:00; ceturtdienās 15:00 – 17:00

Tālrunis: 26406736

E-pasts: skola@lapmezciems.lv

Direktora vietniece pirmsskolas izglītības jautājumos: Dace Beikule

Mobilais tālrunis: 26592453

E-pasts: dace.beikule@lapmezciems.lv

Direktora vietnieks saimnieciskajos jautājumos: Dainis Kauķis

Mobilais tālrunis: 24117844

E-pasts: dainis.kaukis@lapmezciems.lv

 

Skolotāju istaba

Tālrunis: 26005864

1. – 4. klašu skolotāju istaba

Tālrunis: 22306884

Dežurants

29634088

Virtuve

Tālrunis: 22332645

 

Lapmežciema Pirmskolas izglītības iestāde ”Vilnītis” (bērnudārzs)

Direktora vietniece pirmsskolas izglītības jautājumos Dace Beikule

Mobilais tālrunis: 26592453

E-pasts: dace.beikule@lapmezciems.lv

Tematiskais plāns  2020./2021. mācību gadam

Septembris

“Es jaunā vidē”

Iepazīšanās ar grupas biedriem un skolotāju, ekskursija pa izglītības iestādi un tās apkārtni.

Stāstījums par sevi, savu ģimeni, piedzīvojumiem vasarā. Miķeļi –  gadskārtu tradīcijas un ieražas.

Iekšējās kārtības noteikumi, grupas kārtības noteikumi.

Oktobris

“Rudens manā vidē”

 Labība, graudi, maizes ceļš. Rudens velšu un darinājumu izstāde, augļi un dārzeņi, rudens darbi dārzā. Koki un to lapas, meža veltes. Krāsu nosaukumi, krāsas dabā, toņu jaukšana, dabas materiālu savākšana šķirošana. Laika apstākļi un dabas parādības rudenī, laika apstākļiem piemērots apģērbs.

Drošības noteikumi darbojoties ar priekšmetiem.

Novembris

“Es dzīvoju Latvijā”

Mārtiņi –  gadskārtu tradīcijas un ieražas. Cilvēku, dzīvnieku dažādie mājokļi, mājas, rūpes par dzīvniekiem, gājputni un nometnieki. Svētki valstī un ģimenē, valsts simbolika: karogs, himna.

Drošības noteikumi uz ceļa – iestājoties tumšajam laikam.

Decembris

“Ziema manā vidē”

Sniegs, gadalaiki, ziemas raksturīgākās pazīmes, to atšķirības no rudens, dienas garums, gaisa temperatūra, ziemas mēneši. Koki, dzīvnieki, putni ziemā, koku pazīšana pēc stumbriem un zariem.

Svētku tradīcijas, gatavošanās svētkiem. Svētku svinēšana, dāvanas, dāvināšana un to nozīme, viesu sagaidīšana, galda klāšana, dāvanu gatavošana.

Uguns drošība– sveces, brīnumsvecītes, salūts, eglīšu rotājumi, gaismiņas.

Janvāris

“Laika ritējums”

Kalendārais gads, gadalaiku nosaukumi, mēnešu nosaukumi, dienu nosaukumi. Salna, sarma, sērsna, sniega skulptūru veidošana. Tradicionālie sporta veidi ziemā – slēpošana, slidošana, braukšana ar ragavām, bērnu izdomāti sporta veidi, sporta spēles. Pasaku diena.

Drošība uz ledus, pikošanās, lāstekas.

Februāris

“Es radu pats”

Sveču diena – sveces to daudzveidība, sveču gatavošana.

Meteņi –  gadskārtu tradīcijas un ieražas. Lietu daudzveidība, ikdienā nepieciešamās lietas, to gatavošana. Profesijas – profesiju veidi, kas es būšu kad izaugšu, profesiju nozīme.

Drošība nelaimes gadījumos.

Marts

“Pavasaris manā vidē”

Pavasara raksturīgākās pazīmes dabā, pavasara mēneši, dienas garums, gaisa temperatūra. Gājputnu atgriešanās, sagaidīšana, pirmās pavasara puķes, pumpuru plaukšana.

Vecvecāku pēcpusdiena.

Drošība pie ūdens.

Aprīlis

“Ejam dabā”

Lieldienas –  gadskārtu tradīcijas un ieražas. Pavasara darbi – sēklas, to dīgšana augu kopšana, darbi dārzā, apkārtnē, sulu tecināšana. Sava dārziņa ierīkošana.

Drošība saskarsmē ar dārza instrumentiem, sēklām, augiem.

Maijs

“Mana ģimene”

Ģimene, tās vieta sabiedrībā, ģimenes tradīcijas un to dažādība. Mātes diena. Ekskursijas pārgājieni.

Drošība uz ceļa, ekskursijas laikā.

Lapmežciema tautas nams

Tautas nams uzcelts 1957. gadā par kolhoza zvejnieku saziedotajiem līdzekļiem. 2006.gadā veikta ēkas fasādes rekonstrukcija.

Adrese: Liepu iela 2, Lapmežciems, LV- 3118

Vadītāja Laila Zacmane tālrunis 29458026

Kultūras pasākuma organizatore Alise Rugāja 2411976
e-pasts: 
tautasnams@lapmezciems.lv  

KOLEKTĪVI:
Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un pulciņi

  1. Sieviešu vokālais ansamblis «Selga» – vadītāja Māra Gulbe 29458026

dibināts 1953. gadā. 58 gadu laikā ansamblī dziedājušas 56 dalībnieces. Ansambļa repertuārs šajos gados ir bijis ļoti plašs – sākot ar sarežģītām klasiskām dziesmām un beidzot ar ziņģēm, bet vismīļākā vienmēr ir bijusi jūras tēma.

  1. Tradīciju ansamblis „Liedags”- vadītāja Māra Gulbe 29458026

Lapmežciema Tautas namā darbojas jau 16 gadus.

  1. Bērnu popgrupa „Vējā” (3 grupas) – vadītāja Benita Egle

dibināta 1994. gada novembrī. Jau no paša dibināšanas brīža muzikālā studija aktīvi piedalās tādos festivālos kā “Mazais patskanis”, “Bildes”, “Saules zaķis”, “Sinepes un medus” un citos. Muzikālā studija uzstājusies arī daudzās Eiropas valstīs. Grupa iestudējusi rokoperu “Mēness noslēpums”.

  1. Ģitārspēles nodarbības- vadītājs Jānis Paceris
  2. Pirmskolas deju kolektīvs «Brīzēni» (2 grupas)- vadītāja Rita Eliasa  29458026
  3. Amatierteātra pulciņš- vairāk informācijas pa tālruni 29458026
  4. Bēbīšu skoliņa- vadītāja Alise Kalsnava, tālrunis 27721302
  5. Dambretes spēles nodarbības – vadītāja Antra Valnere 29458026
  6. Gleznošanas studija bērniem – Līvija Pavlovska 29458026

Interešu pulciņi

  1. Zumbas nodarbības- vadītājs Inguss Stauģis, tālrunis 27144521
  2. Salsas nodarbības- vadītājs Ēriks Balodis, tālrunis 29265552
  3. Dzelmes deju studija – vadītāja Renata Dzelme 29678131

Tautas nama maksas pakalpojumu izcenojumi

Lielās zāles izmantošana

1 stunda

13.77 eiro

Mazās zāles izmantošana

1 stunda

8.60 eiro

Lapmežciema pagasta bibliotēka

Adrese: Liepu iela 4, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, LV-3118

Bibliotēkas vadītāja: Vita Klapkalne

Tālrunis: 20043283

E-pasts: biblioteka@lapmezciems.lv

Apmeklētāju pieņemšanas laiki:

Pirmdienās: no 11:00 līdz 13:00 un no 14:00 līdz 19:00

Otrdienās: no 09:00 līdz 13:00 un no 14:00 līdz 16:00

Trešdienās: no 11:00 līdz 13:00 un no 14:00 līdz 16:00

Ceturtdienās: no 11:00 līdz 13:00 un no 14:00 līdz 19:00

Piektdienās: no 09:00 līdz 13:00

Pusdienas pārtraukums no 13:00 līdz 14:00

Sestdienās un svētdienās bibliotēka slēgta.

Katra mēneša otrā pirmdiena – SPODRĪBAS DIENA – apmeklētāji netiek apkalpoti.

Lapmežciema pagasta muzejs

Muzejs dibināts 1999. gadā
Vadītāja Anita Alberta
Adrese: Liepu iela 4, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, LV- 3118
Tālrunis: 27000380
E-pasts: lapmezciemamuzejs@gmail.com, muzejs@lapmezciems.lv

Lapmežciema pagasta muzejs apmeklētājiem atvērts:

Pirmdienās: slēgts
Otrdienās: 10.00-16.00
Trešdienās: 10.00-16.00
Ceturtdienās: 10.00-16.00
Piektdienās: 10.00-16.00
Sestdienās: 10.00- 16.00
Svētdienās: slēgts

Muzeja moto:
Ar interesi ieskatīties pagātnē,
Paškritiski vērties tagadnē,
Ar sava gara spēku raudzīties nākotnē.

2019. gada 25. janvārī, savā 20. gadu jubilejā, durvis apmeklētājiem vēra moderni rekonstruētais Lapmežciema muzejs.
Lapmežciema muzejs dibināts 1999. gadā. Tā darbības mērķis ir saglabāt pagasta kultūrvēsturiskās vērtības, īpašu uzmanību pievēršot zvejniecības vēsturei un ar zvejniecību saistītajām parādībām sadzīvē un fiziskajā apkārtnē.
Muzeja ekspozīcijas centrā ir zvejnieks savā saimnieciskajā darbībā un savā vidē, tā stāsta par dažādajām zvejnieka dzīves un darba formām cauri laikiem. Lapmežciema teritorijas vēsture ir cieši saistīta ar zveju, ekspozīcijā to atklāj gan arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti, tādejādi liecinot par seno iemītnieku nodarbošanos ar zvejniecību, gan vēsturiskie dokumenti, kartes un zīmējumi, kuri parāda gan teritoriālās, gan saimnieciskās izmaiņas pagasta zvejnieku ikdienā. Par 19. un 20. gadsimta zvejnieku sadzīvi un darba dzīvi vēsta fotogrāfijas, kā arī zvejniecības un sadzīves priekšmeti, kuri parāda mājas soļa, darba un vaļas brīžu ciešo saistību – to centrā jūra. Interaktīvās nodarbes ļauj izzināt Lapmežciema apkārtni gan tās seno vietvārdu, gan vides bagātībā.
Muzeja izstāžu zālē var iepazīties ar Ragaciemā dzimušā dzejnieka Imanta Ziedoņa dzīves ceļu.
Regulāri izstāžu zālē tiek iekārtotas mākslas darbu izstādes.

Lapmežciema pagasta sports

Lapmežciema sporta kompleksa vadītājs

Normunds Velps

Tālrunis: 29418443

E-pasts: normunds.velps@inbox.lv

Lielā sporta zāle

Lielo sporta zāli iespējams izīrēt sporta pasākumiem vai treniņiem. Zāle ir aprīkota ar modernu tablo, tribīnēm, apskaņošanas sistēmu, iespējams ievest arī liela izmēra konstrukcijas.

Trenažieru zāle

Uzmanību! Bērniem vecumā no 12 – 18 gadiem, lai izmantotu trenažieru zāli, jāiesniedz medicīniskā izziņa un vecāku atļauja.