Starptautiskā sadarbība

Publicēts: 10.06.2021.
Atjaunināts: 20.09.2025.

Tukuma novads ir bagāts ar starptautiskām sadraudzībām — kopumā ir noslēgti sadarbības līgumi ar 22 pašvaldībām Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Polijā, Itālijā, Somijā, Gruzijā, Vācijā, Ukrainā, Moldovā, Francijā, Dānijā un Izraēlā. Šie sadarbības līgumi veicina ciešas attiecības starp tautām un reģioniem, ļaujot dziļāk iepazīt gan kaimiņvalstu, gan tālāku Eiropas un pasaules kultūras. Papildus sadarbībai ar ārvalstu pašvaldībām Tukuma novads aktīvi iesaistās dažādās citās starptautiskās organizācijās un iniciatīvās visā pasaulē.

Pateicoties kopīgi īstenotiem projektiem un vizītēm sadraudzības pašvaldībās, Tukuma novads gūst nozīmīgu pieredzi izglītībā, kultūrā, ekonomikā un citās jomās. Šī starptautiskā sadarbība ir spēcīgs stimuls novada daudzpusīgai attīstībai.

Sadraudzības līgums parakstīts 2019. gada 12. jūlijā.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Khoni ir pilsēta Rietum Gruzijas reģionā Imereti. Iedzīvotāju skaits 23 600 (tautas skaitīšana notika 2014.gadā). Khoni atrodas Čenistkali upes kreisajā krastā Imereti ziemeļrietumos, 266 km uz rietumiem no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi. Khoni ekonomikas pamatā ir lauksaimniecība, jo īpaši tējas ražošana. Khoni pilsēta tika dibināta 6. vai 9. gadsimtā. Pilsētas statusu tā ieguva 1921. gadā.

Tīmekļvietne: http://www.khoni.gov.ge

Sadarbības līgums parakstīts 1992.gada 19.janvārī.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Tidaholmas pašvaldība atrodas Zviedrijas rietumdaļā starp lielākajiem Zviedrijas ezeriem – Vanern un Vattern. Tidaholmas komūnu veido pilsēta ar lauku teritoriju, iedzīvotāju skaits ap 13000, teritorija 521 km2.

Pilsētas attīstība sākās 19.gadsimtā, uzceļot sērkociņu rūpnīcu Vulcans Tandsticksfabrik. Komūnas galvenie dabas resursi ir meži un ūdens. Tidaholmieši lepojas ar muzeju, grafiķu darbnīcu, bibliotēku, virtuves un vannas istabu iekārtu izstāžu zāli, viduslaiku baznīcām; Hokensas brīvdienu ciematiņu; ar plašiem mežu masīviem pilsētas apkārtnē. Sporta nodarbībām ir sporta zāle, ledus halle, peldbaseins ar saunu, boulinga zāle, minigolfs, tenisa korti, izjādes ar zirgiem. Vasarā pilsētas parkā ir brīvā estrāde. Augustā tiek atzīmēta Vēžu diena, kad Tidanas upē tos var ķert pilsētas centrā. Galvenie rūpniecības veidi – sērkociņu ražošana, virtuves un vannas istabu iekārtas, kravas automašīnu detaļas, plastmasas logi auto treileriem.

Tīmekļvietne: www.tidaholm.se

Sadarbības līgums parakstīts 1992.gada 7.februārī.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Šēseles pašvaldība atrodas Vācijas viduslaiku ziemeļaustrumu tirdzniecības ceļu krustpunktā, to raksturo 1200 gadus ilga vēsture. Uz Šēseli ir viegli nokļūt, pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim – starp tādām lielpilsētām kā Brēmene, Hamburga un Hanovere. Šēseles pašvaldību veido 12 ciemi, kopējā teritorija 14 967 ha, 10 500 iedzīvotāji. Ievērojamākās vēsturiskās vietas ir Svētā Lukasa baznīca, Novada māja- muzejs un Meiera sēta, kas atspoguļo Šēseles saimnieciskās un sadzīves tradīcijas. Tautas dejas tradīcijas kopj Šēseles tautas deju grupa “Orginalal Scheesseler Trachtengruppe”, kas pazīstama tālu ārpus tās robežām.

Šēselieši ir aktīvi kultūras un sporta dzīvē. Pašvaldībā ir labiekārtoti sporta laukumi un zāles, tenisa korti, golfa un un ķegļu laukumi, izjādes ar zirgiem. Darbojas moto klubs, kas katru gadu jūnijā rīko sacensības, kurās pulcējas ap 45 tūkstoši moto fanu no visas Vācijas. Galvenie rūpniecības veidi - tiltu būvniecība, zāģēšanas iekārtu izgatavošana, iesaiņošana, rūpniecisko laku ražošana.

Šēselē pie rātsnama ir izvietots stends ar Šēseles sadraudzības pašvaldībām.

Tīmekļvietne: www.scheessel.de

Sadarbības līgums parakstīts 1996.gada 26.jūlijā. Ar Tukuma novada pašvaldību sadraudzības līgums noslēgts 2010.gada 12.jūnijā.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Kā pilsēta Pluņģe rakstos pieminēta 1567.gadā. Pluņģes pašvaldība sastāv no 11 lauku kopienām. Kopējā platība 111 000 ha, iedzīvotāju – vairāk kā 44000.Pluņģes rajonā darbojas 1800 uzņēmumu. Galvenie ražošanas virzieni – linu audumu ražošana un tekstilrūpniecība, kokapstrāde, zivju, piena un gaļas pārstrāde. Darbojas vairākas celtniecības organizācijas. Pluņģē tiek izdoti četri laikraksti un iknedēļas informatīvais izdevums par kultūras pasākumiem.

1994.gadā kņaza Mikolasa Oginska pilī tika atvērts žemaišu mākslas muzejs, kurā tiek uzkrāti žemaišu mākslas priekšmeti no visas pasaules, kā arī tautas mākslas darinājumi un baznīcas mākslas priekšmeti. Reizi četros gados šeit notiek vispasaules žemaišu mākslas izstādes.
15 kilometrus uz ziemeļiem no Pluņģes atrodas Žemaitijas dabas parks, kura platība – 21720 ha.

Katru gadu Pluņģē notiek pilsētas svētki, starptautiskais teātru festivāls, kristīgās mūzikas svētki, starptautiskais deju kolektīvu festivāls. Katru otro gadu tiek organizēti starptautiskie festivāli – pūtēju orķestru un folkloras kopu “Saulīte sarkanā”.

Tīmekļvietne: www.plunge.lt

Sadarbības līgums parakstīts 2003.gada 26.augustā.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Izjum atrodas Austrumukrainā. Tā ir otra lielākā un viena no vecākajām pilsētām Harkovas apgabalā. Pilsēta atrodas upes Ziemeļu Donca krastos, kalna Kremeņecs pakājē. Pilsētai cauri vijas ceļš no Harkovas uz Rostovu pie Donas. Pilsēta aizņem 43,6 km² lielu platību un tajā dzīvo aptuveni 60 tūkstoši iedzīvotāju.
Pirmo reizi rakstos Izjum minēta 1571.gadā. 1681.gadā ieguvusi pilsētas tiesības. 18.gs. 80-tajos gados tika uzbūvēts cietoksnis.

19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā pilsētā aktīvi attīstījās rūpniecība. 1910.gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Harkova – Donbass, kas šķērso Izjum. Pēc diviem gadiem pilsētā tika uzsākta dzelzceļa remontdarbnīcas. 1917.gadā tika atklāta optiskā stikla ražotne. Patreiz Izjum darbojas optiskā stikla un aparātu ražotne, kurā ražo optiskās lēcas un medicīnisko optiku, maizes kombināts, alus rūpnīca, vagonu rūpnīca un minerālmēslu ražotne. Dabas resursi – fosfāti, kvarca smiltis.

Tīmekļvietne: www.izyum.info

Sadraudzības līgums parakstīts 2008. gada 5. septembrī.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Andrihova atrodas Polijas dienvidos, starp Vadovici un Bielsko-Biala, tuvu Osvencimai.
Rajonā dzīvo 43 987 iedzīvotāji, Andrihovā – 22 669 iedzīvotāji, rajona platība 100,60 km2, pilsētas platība 10,3 km2

Andrihovā ir attīstītas šādas rūpniecības nozares: kokvilnas ražotne (Holding AZPB Andropol), dīzeļdzinēju ražošana (Andoria SA), ugunsdzēšanas iekārtu ražošana (Ogniochron SA), sulu un minerālūdens ražošana (Wosana SA), autopakalpojumu firmas un nelielas tekstila un adīšanas kompānijas.

Dabas ainavu un klimata daudzveidība paver iespēju tūristiem nodarboties ar dažādām aktivitātēm : pastaigām kalnos un mežā, velotūrismu, izjādēm, ziemas sporta veidiem (slēpošanu, braukšanu ar ragavām), kultūras un reliģijas tūrismu, ekoloģisko tūrismu.

Tīmekļvietne: www.andrychow.eu

Kopš 2004.gada sadraudzības kontakti sāk veidoties ar Šenevjēru (Chennevieres, Francijā). Sadraudzības līgums parakstīts 2016.gada 15.jūlijā.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Senos laikos Šenevjēra bija mazs ciematiņš zaļā pakalnā, piederošs Parīzes St.Genevieve abatijai. Attīstoties fermeru un amatnieku aktivitātēm un ņemot vērā Parīzes tuvumu Šenevjēra ir izaugusi par pilsētu ar 17 919 iedzīvotājiem, platība 572 ha. Šenevjēra atrodas uz dienvidaustrumiem no Parīzes Marne upes krastos, 106 m virs jūras līmeņa.

Pašvaldības budžets 2004.gadā 22 395 000 EUR. Pašvaldībā ir 6 sākumskolas, 6 pamatskolas, 2.vidusskolas, ģimnāzija, mūzikas skola. Sporta jomā: 2 sporta zāles, 2 stadioni, tenisa korts, vasaras peldbaseins. Rūpniecība: industriālais rajons ( 28 ha)Apskates objekti: Šenevjēras terase, skatu vieta uz Parīzi; St.Pierre baznīca (13.gadsimts), Forts de Champigny, būvēts no 1878-1880 Parīzes aizsadzībai, 2 pilsētas parki.

Tīmekļvietne: www.Chennevieres.com

Sadarbība no 2001. gada, sadraudzības līgums parakstīts 2016. gada 15. janvārī.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Saku novads (igauņu: Saku vald) atrodas Harju apriņķī, Igaunijas ziemeļrietumos. Saku novada administratīvais centrs ir mazpilsēta Saku. Tā atrodas 10 km uz dienvidiem no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas.

Vēnas upe šķērso mazpilsētu Saku, uz pašvaldības dienvidu robežas tek Keilas upe. Pašvaldībā ir 2 mazpilsētas un 20 ciemi, centrs ir mazpilsēta Saku. Saku novada devīze ir "Pa zaļo logu". Skatoties pa zaļo logu, redzam skaistu dabas un dzīves vidi - aizsargājamus mežus un dabas vērtības, labiekārtotas apdzīvotas vietas, praktisku ceļu tīklu, labi funkcionējošu mājsaimniecību un videi draudzīgu uzņēmējdarbību. Ieskatoties zaļajā logā, redzam Saku novada iedzīvotājus, kuri ir apmierināti un ciena savu dzimteni un piekopj veselīgu dzīvesveidu. Labvēlīgā atrašanās vieta un patīkama dzīves vide ir padarījusi pašvaldību par labvēlīgu vietu dzīvošanai.

Viens no Saku lielākajiem apskates objektiem ir valstī vecākā nepārtraukti strādājošā alus darītava, kas datēta ar 1820. gadu. Apkārtnē atrodas arī dažas jaukas muižas.

Pēc iedzīvotāju reģistra datiem novads izveidots 1866.gadā, novada tiesības atjaunotas 1992.gada 16.janvārī. Saku novadā dzīvo 11 197 cilvēki (dati uz 01.02.2022.), mazpilsētā Saku: 4548. Saku novada teritorija ir 170 km² liela un atrodas starp Tallinas-Pērnavas-Iklas un Tallinas-Raplas-Tīri autoceļiem.

Tīmekļvietne: www.sakuvald.ee

Sadarbības līgums parakstīts 2018.gada 4.augustā.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Šilale (lietuviešu: Šilalė) ir pilsēta Lietuvā uz ziemeļiem no Tauraģes. Pirmo reizi Šilale vēstures avotos minēta 1533. gadā. Tajā laikā tika uzcelta pirmā Šilales baznīca. 1660. gadā Šilalei tika piešķirta privilēģija rīkot tirgus (atkārtoti piešķirta 1744. gadā), un kopš tā laika Šilale tiek dēvēta par pilsētu. Pilsētu līdz 17. gadsimtam pārvaldīja Orvydai ģimene, vēlāk Pilsudskiju ģimene līdz 20. gadsimta beigām. 1950. gadā Šilale kļuva par rajona centru, bet 1952. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Ugunsgrēki vairākkārt ir izpostījuši Šilali, tāpat kā daudzas citas tā laika Žemaitijas pilsētas. 1863. gada sacelšanās, Krievijas apspiešana un pēc tam Sąjūdis un Lietuvas neatkarības atjaunošana atstāja skaidras pēdas pilsētas vēsturē.

Šobrīd Šilales rajonā ir aptuveni 24 500 iedzīvotāju, un Šilales pilsētā dzīvo aptuveni 5000 iedzīvotāju.

Šilales rajona platība ir 118799,00 ha, tai skaitā 65959,75 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lauksaimniecības zeme aizņem 55,5% no zemes, rēķinot no rajona kopējās platības. Meži aizņem 33741, 00 ha jeb 28% no rajona kopplatības.

Šilales rajons ir zeme ar dabas un kultūras mantojumu, kas sevī slēpj dziļu un nozīmīgu rajona un arī Lietuvas vēsturi. Tieši rajons piedāvā ne tikai iespaidīgu kultūras mantojuma objektu apskati, bet arī iespēju paaugstināt adrenalīna līmeni, baudot ūdens vai sniega tūrismu.

Tīmekļvietne: www.silale.lt

Sadarbības līgums parakstīts 2007. gada 27.augustā.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Lejre (dāņu: Lejre) ir pilsēta Dānijā, komūnas centrs Zēlandes reģionā. Izvietojusies Zēlandes salas vidusdaļā pie Roskildes.

Sena apdzīvota vieta, sennorvēģu valodā saukta kā Hleiðra vai Hleiðragarð. Vēstures avotos minēta jau kopš viduslaikiem kā viena no vietām, kur risinājušies Beovulfa varoņeposā minētie notikumi. 1980. gados sāktie arheoloģiskie izrakumi apstiprinājuši, ka mūsdienu pilsētas vietā pastāvējušas ievērojami apdzīvojuma centri jau dzelzs laikmetā un vikingu laikos. Izrakumi apstiprinājuši, ka Lejre bijis arī ievērojams amatniecības, tirdzniecības un reliģiskais centrs.

Lejres novadā kopējais iedzīvotāju skaits ir apm. 28,173 (2021), pilsētā Lejre: 2,834 (dati uz 01.01.2021.) Lejres novada platība ir 240 km².

Tīmekļvietne: https://www.lejre.dk/

Sadarbības līgums parakstīts 2015. gada 27.oktobrī.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Strășeni rajons atrodas Moldovas Republikas centrālajā daļā. Galvenās uzņēmējdarbības nozares ir lauksaimniecība un ražošana. Augsne un klimatiskie apstākļi veicina labības, saulespuķu, vīnogu, dārzeņu, augļu un citu kultūru augšanu. No derīgo izrakteņu resursiem rajonā ir akmens, grants, oļi un smiltis. Ghelăuza ir komūna Strășeni apriņķī, tā sastāv no diviem ciemiem Ghelăuza un Saca.

Ghelăuza ciems dokumentos pirmo reizi minēts 1677. gadā.

Strășeni rajonā dzīvo vairāk nekā 80 000 iedzīvotāju. Ghelăuza komūnā 1244 iedzīvotāji, pašā ciemā 838 iedzīvotāji. Strășeni rajons ir viens no 37 Moldovas administratīvajiem rajoniem valsts centrālajā daļā, tā platība ir 730 km².

Tīmekļvietne: http://crstraseni.md/index.php?pag=news&id=767&l=ro

Sadarbības līgums parakstīts 2000. gada 22. augustā, līgums atjaunots 2016. gada 14. maijā.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Strängnäs pašvaldība (Strängnäs kommun) ir pašvaldība Sēdermanlandes apriņķī Zviedrijas austrumos, pie Mälaren ezera. Strengnēses pašvaldību veido Strängnäs un Mariefred vecpilsētas un Åkers styckebruk un Stallarholmen ciemi. Strängnēs ir daudzšķautņaina un dinamiska ekonomika, kas ir mājvieta dažāda lieluma un dažādu nozaru uzņēmumiem. Ievērojamās nozares ir biotehnoloģijas, farmācija, loģistika, izglītība, inženierzinātnes un tūrisms.

Strängnäs ir vecpilsēta, kuras vēsture aizsākās vikingu laikmetā. Tā atrašanās vieta Mälaren ezera krastā ir padarījusi Strängnesu par nozīmīgu tirdzniecības centru un tikšanās vietu cauri gadiem.

Strengnēsas novadā kopējais iedzīvotāju skaits ir 38.129, pilsētā 14.708 (Dati uz 31.12.2021. Strengnēsas novada platība ir 975.08 km² (no tā zeme: 739.7 km² un ūdens 235.38 km²), pilsētas platība 5.92 km².

Tīmekļvietne: https://www.strangnas.se/

Sadarbības līgums parakstīts 2024. gada 31. oktobrī.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Sunda ir neliels ciemats Somijas dienvidrietumu reģionā, galvenokārt zināma kā daļa no Ālandu arhipelāga — autonomās Somijas teritorijas, kas sastāv no vairāk nekā 6 700 salām. Sunda teritorijas lielums ir aptuveni 15 kvadrātkilometri, un tajā dzīvo apmēram 1 200 iedzīvotāji.

Sunda atrodas uz salas un ir raksturīga ar gleznainu dabas ainavu — mierīgas piekrastes zonas, zaļiem mežiem un klusiem ūdensceļiem. Tā ir ideāla vieta dabas mīļotājiem un tiem, kas meklē mieru un relaksāciju tālu no pilsētu trokšņa.

Pilsēta saglabā tradicionālo salas dzīvesveidu ar cieši saistītu kopienu. Vietējie iedzīvotāji lepojas ar savām zvejniecības tradīcijām, kultūras pasākumiem un vēsturiskām vietām, kas piesaista tūristus. Sunda piedāvā arī iespējas ūdens sportam, pārgājieniem un putnu vērošanai.

Tīmekļvietne: https://www.sund.ax/sunds-kommun

Sadarbības līgums parakstīts 2000. gada 8. decembrī.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Bnei Aiša ir pilsēta Izraēlas centrālajā daļā, kas lepojas ar bagātu vēsturi un daudzveidīgu iedzīvotāju sastāvu. Pilsētas nosaukums radies no ievērotā rabīna Akivas Josefa Šlecingera vārda saīsinājuma — “Aiša dēli” (hebr. בני עיישא). Mūsdienās Bnei Aišā dzīvo vairāk nekā 7 000 iedzīvotāju.

Pirms Izraēlas valsts dibināšanas, šajā teritorijā atradās Lielbritānijas militārā bāze, kas vēlāk deva pamatu apmetnes izveidei. 1950. gadu sākumā Bnei Aiša kļuva par tranzīta nometni ebrejiem no Jemenas, kuri tur ieradās, meklējot drošu patvērumu un jaunu dzīvi.

Mūsdienās Bnei Aišā darbojas divas sākumskolas, bibliotēka, jauniešu klubs un vairāki interešu un kultūras centri, kas piedāvā plašu nodarbību un aktivitāšu klāstu iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās. No Lielbritānijas pārvaldīšanas laikiem pilsētas ziemeļos vēl joprojām saglabājušies divi vēsturiskie ūdenstorņi, kas ir gan vēsturiskas liecības, gan vietējās arhitektūras simboli.

Tīmekļvietne: www.bney-ayish.co.il

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Winsen (Luhe) ir pilsēta Vācijā, kas atrodas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Harburgas apgabalā, netālu no Hamburgas. Pilsēta ir viena no lielākajām šajā reģionā un ir svarīgs administratīvais un ekonomiskais centrs.

Winsen (Luhe) atrodas pie Luhe upes, kas ir viens no Elbes pietekām. Pilsēta ir labi savienota ar Hamburgas un Hannoveres pilsētām, kas padara to par pievilcīgu dzīvesvietu un darba vietu. Saskaņā ar 2024. gada datiem, Winsen (Luhe) iedzīvotāju skaits ir aptuveni 36 961. Pilsēta ir pieredzējusi stabilu iedzīvotāju pieaugumu pēdējo gadu laikā, kas liecina par tās pievilcību un attīstību.

Winsen (Luhe) aptver platību, kas ļauj tai saglabāt gan pilsētas, gan lauku raksturu. Pilsētā ir daudz zaļo zonu, parku un dabas teritoriju, kas piedāvā iedzīvotājiem augstu dzīves kvalitāti. Winsen (Luhe) ir bagāta vēsture, kas ietver viduslaiku arhitektūru, vēsturiskas ēkas un pieminekļus. Pilsēta ir arī nozīmīgs tirdzniecības un rūpniecības centrs, kas attīstījies kopš 12. gadsimta.

Tīmekļvietne: https://www.luehe.de/

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Babtai ir neliela pilsēta Lietuvas centrālajā daļā, netālu no Kauņas, pie Nevėžas upes. Tā ir viena no vecākajām apdzīvotajām vietām reģionā, pirmo reizi rakstos pieminēta jau 14. gadsimtā. Mūsdienās pilsētā dzīvo ap 1 500 iedzīvotāju, un tā ir daļa no Kauņas rajona pašvaldības.

Pilsētā atrodas pamatskola, kultūras nams, bibliotēka un katoļu baznīca. Babtai apkārtnē ir attīstīta lauksaimniecība, kā arī darbojas pētniecības institūti, kas saistīti ar augkopību un dendroloģiju. Šeit atrodas arī Babtai dendroloģiskais parks ar daudzveidīgu koku un krūmu kolekciju.

Babtai ir mierīga un zaļa pilsēta ar bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu. Pateicoties izdevīgajai atrašanās vietai pie galvenajiem ceļiem un dabas tuvumam, tā ir piemērota gan dzīvošanai, gan atpūtai.

Tīmekļvietne: http://babtai.puslapiai.lt/index.php/en/

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Dušeti ir neliela pilsēta Gruzijas ziemeļaustrumu daļā, Mtskheta-Mtianeti reģionā. Tā atrodas kalnainā apvidū, netālu no Kaukāza kalnu grēdas, un kalpo kā Dušeti rajona administratīvais centrs.

Pilsētas teritorija aptver apmēram 8–12 kvadrātkilometrus, un tajā dzīvo apmēram 6 000–7 000 iedzīvotāji. Dušeti ir raksturīga ar savu gleznaino dabas ainavu, tradicionālo arhitektūru un bagāto kultūras mantojumu. Apkārtne piedāvā daudz iespēju pārgājieniem, kalnu tūrisma un aktīvās atpūtas cienītājiem.

Dušeti ir svarīgs reģionāls centrs, kas apkalpo gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus, kas apmeklē tuvumā esošos dabas un vēsturiskos objektus. Pilsētas tuvumā atrodas arī vairākas termālās avotas un dabas rezervāti.

Kultūras dzīvē nozīmīga vieta ir vietējiem svētkiem un tradīcijām, kas atspoguļo gruzīnu tautas dzīvesveidu un vēsturi.

Tīmekļvietne: https://dusheti.gov.ge/ka

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Gotlande ir Zviedrijas lielākā sala un viens no valsts 21 administratīvajiem novadiem, kas atrodas Baltijas jūrā. Tā ir arī pašvaldība (kommun), kuras galvenā pilsēta ir Visbī.

Aptuveni 61 000 cilvēku dzīvo uz salas visu gadu, taču šis skaits vasarā ievērojami palielinās, jo Gotlande ir viens no Zviedrijas populārākajiem vasaras galamērķiem. Skaistās pludmales, bagātā vēsture un patīkams klimats (Gotlande parasti ir viena no saulainākajām vietām Zviedrijā) veicina salas popularitāti.

Visbī, kurā dzīvo gandrīz 26 000 iedzīvotāju, viduslaikos bija viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem tirdzniecības centriem Baltijas reģionā. Visbī ir vislabāk saglabātais viduslaiku aizsargmūris visā Ziemeļeiropā, un šaurās vecpilsētas ielas ir apjoztas ar ēkām un baznīcu drupām, kas atgādina par Visbī spožo laikmetu 13. gadsimtā. Hanzas pilsēta Visbī kopš 1995. gada ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts.

Gotlandes pašvaldība tika izveidota 1971. gadā, apvienojot vairākas mazākas pašvaldības uz salas. Jaunā pašvaldība pārņēma arī apriņķa padomes pienākumus, piemēram, veselības aprūpi, pieaugušo izglītības koledžu un sabiedrisko transportu.

2011. gadā Gotlandes pašvaldība mainīja nosaukumu uz Region Gotland. Region Gotland pilda trīs galvenos uzdevumus: pašvaldības darbību, apriņķa padomes darbību un reģionālo attīstību.

Tīmekļvietne: https://gotland.se/region-gotland-in-english/about-region-gotland

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Perano ir neliela pašvaldība un ciemats Itālijas dienvidaustrumos, Abrucco reģionā, Čjeti provinces teritorijā. Šī pilsēta atrodas apmēram 25 kilometrus no Adrijas jūras un aptuveni 20 kilometrus no Čjeti pilsētas centra. Perano lepojas ar savām tradicionālajām arhitektūras iezīmēm, skaistām kalnu ainavām un bagātu kultūras mantojumu. Pilsētas apkārtne ir zaļa un mierīga, piedāvājot gan dabas baudījumu, gan iespējas aktīvai atpūtai, piemēram, pārgājieniem un dabas takām.

Perano iedzīvotāju skaits ir neliels, tāpēc pilsēta saglabā siltu, ciešas kopienas raksturu, kur vietējie iedzīvotāji ar lepnumu uztur savas tradīcijas un dzīvesveidu. Turklāt Perano ir laba vieta, kur izbaudīt autentisku Itālijas lauku dzīves pieredzi, tālu no lielpilsētu steigas.

Tīmekļvietne: https://comune.perano.ch.it/

Sadarbības līgumi ar visām pilsētām parakstīti 2015. gada 28. oktobrī.

Andrușul de Jos ir ciems Moldovas dienvidrietumu daļā, Cahul rajonā, ar aptuveni 2 100 iedzīvotājiem un teritoriju ap 11,4 km². Šī vieta tiek uzskatīta par vienu no vecākajām apdzīvotajām teritorijām reģionā, ar pirmo dokumentēto pieminējumu jau 1459. gadā. Nosaukums, iespējams, cēlies no kāda agrīna zemes īpašnieka vai ciema dibinātāja vārda "Andrieș". Vēsturiski Andrușul de Jos ir bijis lauksaimniecības un amatniecības ciemats, un mūsdienās tas attīstās ar vietējās diasporas atbalstu – nesen uzsākts arī peldbaseina projekts bērniem. Vietējā sabiedrība cenšas saglabāt tradīcijas un vienlaikus virzīties uz modernāku infrastruktūru un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Savukārt Rădeni, kas atrodas Moldovas centrālajā daļā Strășeni rajonā, ir komūna ar aptuveni 3 200 iedzīvotājiem un ap 20 km² lielu platību. Šis ciems ir pazīstams ar savu enerģisko attīstību pēdējos gados, tostarp vērienīgu saules enerģijas parku, kas kalpo kā paraugs videi draudzīgai attīstībai Moldovas reģionos. Rădeni sastāv no vairākiem ciemiem, tostarp Drăgușeni un Zamciogi, un kopš seniem laikiem ir bijis lauksaimniecības centrs. Vietējās pašvaldības cieši sadarbojas ar valsts institūcijām, lai uzlabotu ceļus, atbalstītu uzņēmējdarbību un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību.

Trešā – Feștelița, ciems Moldovas dienvidaustrumu daļā, Ștefan Vodă rajonā – izceļas ar inovatīvu pieeju energoefektivitātei. Ar aptuveni 2 950 iedzīvotājiem un 30,3 km² platību, Feștelița kļuvusi pazīstama kā viena no "viedajām" lauku kopienām, pateicoties ES un citu starptautisku partneru atbalstītajiem projektiem. Šeit izveidots pirmais reģionālais energoefektivitātes centrs, ielu apgaismojums modernizēts ar LED tehnoloģijām un saules paneļiem, un iedzīvotāji tiek aktīvi iesaistīti ilgtspējīgas attīstības procesos. Šī vieta ir piemērs tam, kā neliels lauku ciemats var kļūt par zaļās attīstības līderi visā reģionā.

Sadarbības līgums parakstīts 2016. gada 19. februārī.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Kaušeni ir pilsēta Moldovas dienvidaustrumu daļā, Besarābijas vēsturiskajā reģionā, un tā kalpo kā Căușeni rajona administratīvais centrs. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta šajā rajonā. Pilsēta atrodas apmēram 80 km attālumā uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas Kišiņevas.

Kaušeni teritorija aizņem 83,4 km², un pēc 2014. gada tautas skaitīšanas datiem pilsētā dzīvoja 15 939 iedzīvotāji. Mūsdienās iedzīvotāju skaits, iespējams, ir nedaudz mainījies, taču pilsēta saglabā savu nozīmi kā vietējais ekonomiskais un administratīvais centrs.

Kaušeni ir sena apdzīvota vieta ar bagātu vēsturi, kas aizsākas vēl viduslaikos. Viens no pilsētas vēsturiskajiem un arhitektūras pieminekļiem ir Kaušeni Vecā pareizticīgo baznīca, celta 17. gadsimtā un izgreznota ar vērtīgām freskām. Tā tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajiem Moldovas reliģiskajiem kultūras pieminekļiem.

Kaušeni ir reģionāls tirdzniecības, pakalpojumu un lauksaimniecības centrs. Apkārtējā teritorija ir galvenokārt lauksaimnieciska, un pilsēta kalpo kā svarīgs tirgus un loģistikas punkts apkārtējiem lauku apvidiem. Pilsētā ir izveidotas izglītības iestādes, slimnīca, kultūras nams un citas sabiedriskās iestādes.

Kaušeni atrodas tuvu galvenajiem autoceļiem, kas savieno to ar citām Moldovas pilsētām, tostarp ar Kišiņevu un Tiraspolu. Laba piekļuve transportam padara to viegli sasniedzamu gan vietējiem, gan viesiem.

Tīmekļvietne: https://primaria.causeni.org/

Sadarbības līgums parakstīts 2014. gada 15. oktobrī.

Pašvaldības vispārējs raksturojums: Kvareli ir neliela pilsēta Gruzijas austrumu daļā, Kacheti (Kaxeti) reģionā, kas ir pazīstams kā viens no valsts galvenajiem vīna ražošanas centriem. Tā atrodas aptuveni 150 kilometrus no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi un ir Kvareli rajona administratīvais centrs.

Pilsētas teritorija aizņem aptuveni 1000–1500 ha, un tajā dzīvo apmēram 8 000–10 000 iedzīvotāji. Kvareli ir raksturīga ar savu tradicionālo gruzīnu kultūru, skaisto kalnaino ainavu un lauksaimniecības aktivitātēm, īpaši vīna ražošanā, kas ir galvenais reģiona ekonomikas virziens.

Kvareli piedāvā mierīgu dzīves vidi, kurā saplūst daba, kultūra un vēsture. Apkārtne ir pazīstama ar saviem vīna dārziem, gleznainiem kalniem un tradicionālām ciematu ainavām. Pilsētā regulāri notiek vīna festivāli un citi kultūras pasākumi, kas piesaista gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus. Kvareli ir arī nozīmīgs reģionālais centrs ar attīstītu pakalpojumu sektoru, kas apkalpo apkārtējās lauksaimniecības teritorijas.

Tīmekļvietne: https://www.kakheti.gov.ge/index.php?cat=57&par=6

Eiropas mazo pašvaldību harta – Charter of European Rural Communities – organizācija, kurā ietilpst 28 pilsētas un ciemi no visas Eiropas.

Sadarbības līgums parakstīts 2006. gadā.

Eiropas dalībvalstu mazo pašvaldību hartā Kandava ir iekļauta un darbojas kopš 2006. gada. No katras Eiropas Savienības valsts organizācijā tiek uzņemta viena pašvaldība un no Latvijas tā ir Kandava. Projekta ietvaros vairākās dalībvalstīs ik gadu tiek rīkotas tematiskas konferences par valstīm aktuāliem un vienojošiem jautājumiem.

Anglija - Desborough, UK
Austrija - Lassee, Austria
Beļģija - Bièvre, Belgium
Bulgārija - Slivo Pole, Bulgaria
Čehija - Starý Poddvorov, Czechia
Dānija - Næstved, Denmark
Francija - Cissé, France
Grieķija - Kolindros, Greece
Horvātija - Tisno, Croatia
Igaunija - Põlva, Põlva County, Estonia
Itālija - Bucine, Province of Arezzo, Italy
Īrija - Cashel, County Tipperary, Ireland
Kipra - Lefkara, Cyprus
Latvija - Kandava, Latvia
Lietuva - Žagarė, Lithuania
Luksemburga - Troisvierges, Luxembourg
Malta - Nadur, Malta
Nīderlande - Esch, Netherlands
Polija - Strzyżów, Poland
Portugāle - Samuel, Soure, Portugal
Rumānija - Ibănești, Romania
Slovākija - Medzev, Slovakia
Slovēnija - Moravče, Slovenia
Somija - Kannus, Finland
Spānija - Bienvenida, Spain
Ungārija - Nagycenk, Hungary
Vācija - Hepstedt, Germany
Zviedrija - Ockelbo, Sweden

www.europeancharter.eu

Alianse ir dibināta 1998. gadā. Jaunpils pagasts aliansē iestājās 2012. gadā, kad konferencē Ņūkāslā pie Tainas 27. jūlijā tika parakstīts sadarbības līgums.

Pasaules Jaunpiļu alianses mērķis ir veicināt draudzību, kultūras apmaiņu, tūrismu, izglītību, ekonomisko attīstību un sadarbību starp pilsētām un kopienām visā pasaulē, kuras vieno nosaukums Ņūkāsla.

Ik pēc diviem gadiem kādā no alianses dalībvalstīm notiek starptautiska konference, kurā dalībnieki piedalās darba sesijās, dalās pieredzē un attīsta kopīgus projektus kultūras, tūrisma, izglītības un jaunatnes iesaistes jomās.

Ir izveidota “Jaunpilnieka pase”, kas tūristiem no Jaunpilīm dod iespēju apskatīt citu valstu Jaunpilis plašāk un par izdevīgākām cenām un nosacījumiem kā citiem ceļotājiem.

Pēdējā konferencē š.g. augustā, tika nolemts, ka starplaikā starp šo un 2027. gadā paredzēto konferenci Neiburgā pie Donavas Vācijā, tiks realizēti šādi projekti:

Katra Ņūkāsla izvirzīs izglītības vēstnieku un pabeigs vienu skolu partnerprojektu.
Ir ierosināts izveidot ilgtspējīgu skolu projektu, kur katrā Ņūkāslā būtu skola, kas iesaistītos vides projektā.
Katra Ņūkāsla 2026. gada 16. jūnijā piedalīsies akcijā "Sacīkstes par mieru", kuru organizē Tims Kantls Džonss no Ņūkāslas pie Tainas Apvienotajā Karalistē.

2026. gadā pasaule atzīmēs 50 gadus kopš Soweto (Dienvidāfrikā) sacelšanās — izšķiroša brīža cīņā pret aparteīdu (iedzīvotāju šķirošana pēc rases vai etniskām pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu), kad simtiem drosmīgu jauniešu atdeva savas dzīvības, lai iestātos pret netaisnību. Pieminot šī traģiskā notikuma gadadienu, kā arī uzsverot miera lomu mūsdienu pasaulē, tiek rīkotas “Sacīkstes par mieru”, kad cilvēki aicināti vienoties simboliskā 5 km gājienā vai skrējienā.

Alianses dalībnieku saraksts: