Nav noslēpums, ka ik gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšana poligonos un līdz ar to arī atkritumu apsaimniekošana mūsu valstī kļūst arvien dārgāka. Ar ko tas ir izskaidrojams?
Dabas resursu nodokļa likme pieaugs katru gadu
Eiropas parlaments ir noteicis, ka līdz 2035. gadam atkritumu poligonos varēs noglabāt tikai 10 % no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Tādēļ, lai stimulētu iedzīvotājus cītīgāk šķirot atkritumus, Latvijā valsts vides aizsardzības politika paredz, ka dabas resursu nodokļa (DRN) likme palielināsies katru gadu. Kopš 2016. gada, kad tika pieņemti šie grozījumi, DRN likme ir palielinājusies astoņas reizes no 12 EUR/t līdz 95 EUR/t. SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” (AAS “Piejūra”) valdes loceklis Ēriks Zaporožecs skaidro: “DRN ir sava veida instruments, lai veicinātu pārstrādājamo atkritumu šķirošanu. Formula ir vienkārša: jo lielāks nešķiroto atkritumu apjoms, jo vairāk atkritumu nonāk poligonā, jo vairāk par to jāmaksā.”
No 2024. gada 1. janvāra DRN palielināsies no 95 uz 110 EUR, izmaiņas gaidāmas arī poligonu tarifos. Atkritumu apsaimniekotājs šīs cenas ietekmēt nevar, bet, ja viena no šīm komponentēm sadārdzinās, nākas veikt izmaiņas, attiecīgi palielinot arī atkritumu apsaimniekošanas maksu, kurā ietilpst atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas un citu normatīvajos aktos noteikto darbību izmaksas. Arī nākamajā gadā tas nozīmēs maksas par nešķirotu sadzīves atkritumu (NSA) apsaimniekošanu palielināšanos iedzīvotājiem un uzņēmumiem Tukuma novadā.
|
2016. gads – 12 EUR/t |
|
2017. gads – 25 EUR/t |
|
2018. gads – 35 EUR/t |
|
2019. gads – 43 EUR/t |
|
2020. gads – 50 EUR/t |
|
2021. gads – 65 EUR/t |
|
2022. gads – 80 EUR/t |
|
2023. gads – 95 EUR/t |
|
No *2024. gada 1. janvāra – 110 EUR/t |
|
No *2025. gada 1. janvāra – 120 EUR/t |
|
No *2026. gada 1. janvāra – 130 EUR/t |
Dabas resursu nodokļa likmes pieaugums no 2016. līdz 2026. gadam
*2023. gada likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”/ Avots: SPRK
Vienīgā iespēja samazināt rēķina summu – šķirot atkritumus
Kā pirmo iespēju samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotāji min atkritumu izvešanas grafika vai konteinera izmēra maiņu. Ē. Zaporožecs piekrīt, ka šāda iespēja ir paredzēta katrā ar klientu noslēgtajā līgumā, tomēr atgādina, ka šeit noteicošie ir Tukuma novada saistošie noteikumi, kas nosaka minimālo atkritumu izvešanas reižu skaitu mēnesī. To nevar noteikt ne klients, ne AAS “Piejūra”.
“Vēl viens – jau paredzams “ietaupīšanas veids”, ar kuru, visticamāk, saskarsimies, būs negodprātīgu iedzīvotāju centieni izmest sadzīves atkritumus publiskajos dalītās vākšanas konteineros, kuru izvešana ir bez maksas,” turpina Ē. Zaporožecs. Diemžēl atkritumu apsaimniekotājiem šāda pieredze nav sveša. Jābrīdina, ka sadzīves atkritumu izmešana dalītās vākšanas konteinerā visās pašvaldībās ir sodāma rīcība, kas var beigties daudz dārgāk nekā likumīga atkritumu izvešana.
Reālā izeja no atkritumu apsaimniekošanas sadārdzinājuma ir atkritumu šķirošana, jo par pareizi sašķirotu atkritumu – plastmasas, papīra, kartona, metāla un stikla – izvešanu iedzīvotājiem nav jāmaksā. No šī gada iespējams bez maksas nodot lietotu tekstilu, ko iedzīvotāji arī ļoti aktīvi izmanto. No nākamā gada būs jāuzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) šķirošana, kas būtiski var samazināt nešķirotu sadzīves atkritumu daudzumu un līdz ar to ietaupīt, jo BNA maksa būs par 40 % mazāka nekā NSA maksa.
“Atkritumu šķirošana ir vienkārša un ļauj ietaupīt. Tikai nedaudz ir jāmaina savi ieradumi, bet ar laiku atkritumu šķirošana kļūst par pašsaprotamu paradumu, ko viegli īstenot. Šķirojot iepakojumu, tekstilu, no nākamā gada arī bioloģiski noārdāmos atkritumus un, protams, neaizmirstot par galveno iespēju – atkritumus neradīt vispār –, šāda rīcība noteikti samazinās summu atkritumu apsaimniekošanas rēķinos,” pārliecināts ir Ē. Zaporožecs.
AAS “Piejūra” aicina izmantot dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūru – dalītās vākšanas konteinerus visā novadā, šķirošanas pārkraušanas stacijas Tukumā, Jūrmalā, Kandavā, Rojā un poligonu “Janvāri” –, kā arī dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu privātmājām Tukumā, bet no 1. decembra arī Lapmežciemā.
Ceļā uz vienotu atkritumu konteineru marķēšanas sistēmu
Latvijā līdz šim nebija izstrādāts vienots atkritumu apsaimniekošanas dizains. Šī iemesla dēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija ieinteresēta vienotu atkritumu apsaimniekošanas piktogrammu ieviešanā visā Latvijā. Atkritumu piktogrammu standartizācija ne tikai dotu labumu iedzīvotājiem, atvieglojot pareizu atkritumu šķirošanu, bet arī būtu ieguvums ražotājiem, jo noteiktais marķējums vienkāršotu informāciju uz iepakojuma. Vienota piktogrammu sistēma reģionā nodrošinātu to, ka iedzīvotāji un ražotāji izmanto vienu un to pašu informāciju, neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas. Piktogrammu ieviešanas sistēma ir brīvprātīga, bet AAS “Piejūra” izlēma, ka šāda sistēma varētu būt labs rīks šķirošanas vienkāršošanai ne tikai Ziemeļvalstīs, bet arī Latvijā. Tādēļ no šī gada sākuma gan sadzīves atkritumu, gan dalīti vākto atkritumu konteineru uzlīmes pamazām nomaina piktogrammu uzlīmes.
