Piektdien, 24. jūlijā, Plieņciemā, komponista Aldoņa Kalniņa mājās, norisinājās dokumentālās filmas “100x4 gadalaiki” filmēšana. Filma iecerēta kā stāsts par Latvijas simtgadniekiem – cilvēkiem, kuru dzīvesgājums, pieredze un devums veido būtisku mūsu valsts vēstures un kultūras mantojuma daļu. Tās režisore un scenārija autore ir Ilona Brūvere, bet pirmizrāde paredzēta 2028. gada jūlija beigās Jelgavas pilī III Latvijas Simtgadnieku salidojuma laikā.
Filmēšanas laikā Aldoni Kalniņu apciemoja arī Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece sociālās un izglītības politikas jautājumos Baiba Pļaviņa, kura pašvaldības vārdā sveica komponistu, novēlēja viņam stipru veselību un pateicās par viņa izcilo ieguldījumu Latvijas mūzikā un Dziesmu svētku tradīcijā.
Aldonis Kalniņš (dzimis 1928. gada 26. februārī) ir viens no ievērojamākajiem latviešu komponistiem un mūzikas pedagogiem, kura daiļradē īpaša vieta atvēlēta kora mūzikai, vokālajiem skaņdarbiem un latviešu tautasdziesmu apdarēm. Viņa mūzika jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem vairākkārt skanējusi Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. Dziesma “Latgalē” ar dzejnieces Skaidrītes Kaldupes tekstu kļuvusi par vienu no Dziesmu svētku repertuāra spilgtākajiem skaņdarbiem – 2023. gada Dziesmu svētkos kopkora izpildījumā tā izskanēja jau septīto reizi. Par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kormūzikā komponists saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu (1972) un Triju Zvaigžņu ordeni (2002).
Ar Tukuma novadu komponistu visciešāk saista Plieņciems, ko gandrīz sešdesmit gadus viņš sauc par savām mājām. Tur atrodas viņa darbistaba un flīģelis, glabājas notis un tapusi ievērojama daļa no komponista radošā mantojuma.
Liecības par Aldoņa Kalniņa devumu Latvijas kormūzikā glabā arī Irlava. 2023. gada 16. septembrī II Virsdiriģentu svētkos pie Jāņa Bētiņa pieminekļa līdzās Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģentu plaukstu nospiedumiem tika iemūžināts arī Aldoņa Kalniņa plaukstas nospiedums.
Aldoņa Kalniņa daiļrade Tukuma novadā joprojām ir dzīva un tiek īpaši godāta. Nozīmīga loma tās saglabāšanā ir viņa mazmeitai Martai Ločmelei un Kalniņu-Ločmeļu ģimenei. Pateicoties viņu iniciatīvai, Tukuma novadā tiek īstenoti augstvērtīgi kultūras pasākumi, kas ļauj komponista mūzikai sasniegt arvien jaunus klausītājus. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir 2024. gada vasarā Plieņciemā aizvadītais kamermūzikas koncerts “Aldoņa Kalniņa dziesmu dārzs”. Tajā Kalniņa mūziku izpildīja Lielās mūzikas balvas laureāte, dziedātāja Katrīna Paula Felsberga un pianiste Agnese Egliņa. Aktieris Gerds Lapoška lasīja Jāņa Baltvilka dzeju, savukārt muzikoloģe Liene Jakovļeva klausītājus iepazīstināja ar komponista dzīves un mūzikas ceļu. Īpašu simbolisku nozīmi koncertam piešķīra tā norises vieta – mūzika skanēja paša komponista dārzā.
