Jahtu sezona ir beigusies, un pilnīgi droši var teikt, ka šis gads Engures ostai ir pagājis dinamiskas, uz nākotni vērstas attīstības zīmē. Ir būtiski pieauguši ostas pārvaldes ienākumi no pamatdarbības, respektīvi, ienākumi no maksām par jahtu piestātnes pakalpojumiem, infrastruktūras un zemes nomas. Ienākumu pieauguma pamatā ir Eiropas Savienības pārrobežu projekta “Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana, EST-LAT 177” līdzfinansējums papildu peldošo piestātņu un degvielas uzpildes iekārtas uzstādīšanai un elektrības pieslēguma izbūvei papildu elektrības jaudas nodrošināšanai.
Jaunizveidotā infrastruktūra nodrošina papildu stāvvietas un iespējas uzpildīt degvielu jahtām un kuteriem. Šobrīd Engures osta vienīgā no mazajam ostām pie Rīgas jūras līča nodrošina degvielas uzpildes iespējas jahtām un kuteriem, kas būtiski palielina ostas klientu loku. Piemēram, virknei kuteru no Jūrmalas šis pakalpojums ir izšķirošs, lai apmeklētu Enguri, izbaudītu vietējās izklaides iespējas, tādā veidā sniedzot pienesumu vietējiem uzņēmējiem, un atgrieztos atpakaļ Jūrmalā. Degvielas uzpildes iespējas ir paplašinājušas arī ostas izmantotāju loku, piesaistot apmeklētājus no Rīgas un pat Lietuvas. Pieaugot jahtu stāvvietu skaitam, proporcionāli ir pieaudzis ostas klientu skaits, kuri izmanto ostas pakalpojumus visas sezonas garumā, nodrošinot stabilu ienākumu plūsmu ostas pārvaldei. Vienlaicīgi papildu stāvvietas ir veicinājušas jaunas privātas iniciatīvas attīstību: peldošo brīvdienu māju uzstādīšanu pie ostas piestātnēm. Uzņēmums savu darbību šovasar uzsāka ar divām peldošām mājām un ir apņēmības pilns paplašināties, ja tiks nodrošināta šāda iespēja. Šajā sezonā, uzstādot saules paneļus, tika atjaunota ostas vadlīnijas darbība diennakts režīmā un sadarbībā ar Rīgas ostas pārvaldi nodrošināts vadlīnijas darbības monitorings, kas ir liels solis kuģošanas drošības uzlabošanai Engures ostā.
Engures ostā šogad papildus jau tradicionālajai “Roņu pirts” un citām Engures jahtu kluba organizētajām regatēm finišēja “Kurzemes kausa” regate, kura ar Rojas, Engures ostu un šīs regates patrona Leonīda Loginova atbalstu norisinājās jau otro gadu pēc kārtas un pulcina arvien vairāk dalībnieku.
Pieaugot ostas sniegto pakalpojumu apjomam un attiecīgi pieaugot ostas ienākumiem no pamata darbības, šī sezona varētu būt pirmā, kad ienākumi nosedz izdevumus.
Vienlaicīgi Eiropas Savienības projektu realizācija un ostas dziļumu uzturēšana nebūtu iespējama bez Tukuma novada pašvaldības atbalsta, jo saskaņā ar šā brīža Ostu likumu ostas ienākumi ir nedalāmi saistīti ar apkalpoto kuģu tonnāžu. Respektīvi, ja ostā netiek apkalpoti kravas kuģi, kas Engures ostā objektīvi nav iespējams, tad attiecīgi nav resursu publiskās infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai. Šajā gadījumā ir vērts atcerēties, ka ostas pienesums ekonomikai jāmēra ne tikai pārkrautajās tonnās, bet arī ostas un ar to saistīto uzņēmumu nomaksātajos nodokļos, t. sk. iedzīvotāju ienākumu nodoklī, kurš ir prioritārs pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Latvijas Republikas Satiksmes ministrija ir apkopojusi datus par mazo ostu un ar tām saistīto uzņēmumu nodokļu nomaksu laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam, saskaņā ar kuriem redzam, ka Engure ir priekšā Mērsraga ostai, kura ir mazo ostu flagmanis pārkrauto kravu segmentā Kurzemē un tikai nedaudz atpaliek no Skultes ostas, kas ir absolūtais līderis starp mazajām ostām kravu pārkraušanas segmentā.
Skatoties uz Engures ostas ilgtermiņa attīstību, šogad ar ostas hidrotehnisku būvju īpašnieka, kurš ir pirmais uz ostas attīstību un sadarbību vērstais hidrotehnisko būvju īpašnieks Engures ostas vēsturē, finansiālu atbalstu ir izstrādāta ostas attīstības shēma. Tā ir izstrādāta ar mērķi atjaunot ostas molus, padziļināt kuģu kanālu, rekonstruēt zivju nodošanas piestātni un izbūvēt jaunu piestātni piekrastes zvejniekiem, lai ostā varētu atgriezties zvejas kuģi, kā arī radīt papildu infrastruktūru pieaugošajam pieprasījumam pēc jahtu stāvvietu kapacitātes. Projektu realizācijai ir plānots izmantot Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) resursus, kuri nodrošina 90 % līdzfinansējuma atbalsta intensitāti. Konkrēta projekta realizācija nedalāmi ir saistīta ar fiziski novecojošo un vidi degradējošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārvietošanu no ostas teritorijas, un šajā procesā ir iesaistījušās visas ieinteresētās puses: novada pašvaldība, SIA “Unda”, hidrotehnisko būvju īpašnieks un ostas pārvalde. Visu iesaistīto pušu aktivitāte vieš cerības, ka projekts tiks realizēts un Engures osta tiks atjaunota jaunā kvalitātē kā reģiona zvejas un tūrisma osta.
Engures osta pirms (2018. gadā) projektu “EST-LAT 55” un “EST-LAT 177” realizācijas
Engures osta pēc (2023. gadā) projektu “EST-LAT 55” un “EST-LAT 177” realizācijas