Šī gada oktobrī noslēdzās asfaltēšana pašvaldības 1,8 km garajam ceļa posmam, kas ved no Ventspils šosejas līdz Ružu karjeram, Smārdes pagastā. Darbi īstenoti projekta “Ventspils šoseja–Jurģeļi–Bērziņu karjers–Milzkalnes stacija" 1. kārtas ietvaros. Projekts ceļa asfaltēšanai tika izstrādāts 2021. gadā.
Noasfaltētais ceļa posms ved gar piecām derīgo izrakteņu atradnēm – "Baumaņi" un "Krūziņi" (SIA “Schwenk Latvija"), "Jaunjurģeļi" (SIA “DVL”), "Lido" (SIA “Strabag”) un "Ruži" (pašvaldības īpašums), kurās derīgais izraktenis kopumā vēl ir atlicis vairāk nekā trīs miljoni kubikmetru. Tāpat ceļa posmu aktīvi izmanto arī citi uzņēmēji – SIA “Sila Kūdra” savā loģistikā, veicot starptautiskus pārvadājumus, kā arī Ceļu pārvaldes, Ziedu veikala un “Bērziņu karjera” darbinieki, individuālais komersants "IVO V" un SIA “Kalnogas” kokzāģētavas transports.
Noasfaltētajā ceļa posmā atrodas arī vairākas apdzīvotas mājas, kurās līdz ceļa posma noasfaltēšanai vasaras sausajā periodā vēdināšanas un dārza uzturēšanas iespējas bija paralizētas, jo atsevišķās dienās ceļu šķērsoja vairāki simti piekrautu smago auto, saceļot apjomīgus putekļu vālus. Tāpat ar ceļu robežojas vairākas lauksaimniecības teritorijas, kurās saimnieciskā darbība milzīgo putekļu masu dēļ bija apgrūtināta. Piemēram, nebija iespējams pilnvērtīgi audzēt sugas, kas nogatavojas virs zemes.
Intensīvas smagās kravas tehnikas slodzes ietekmē ceļš bija ievērojami nolietojies. Lai saglābtu tā profilu, nācās stiprināt arī pamatnes virskārtu. Vēl viens gads intensīvā noslodzē – un ceļa virskārtas noasfaltēšana bez kapitālās “pīrāga” pārbūves nebūtu iespējama, par ko liecināja pavasarī uz ceļa pirmo reizi piedzīvotais šķīdonis, kad ceļu nācās terminēti slēgt.
Slēdzot ceļu posmu, apstājās tuvumā esošās topošās 30 miljonus vērtās uzņēmuma “Stiga RM” rūpnīcas celtniecība, un uzņēmumam bija jāgroza saplānotie celtniecības grafiki, jo no minētajiem karjeriem nevarēja izvest būvniecībai nepieciešamo materiālu. Ceļa noasfaltēšana ir ieguldījums gan Tukuma novada, gan Latvijas kopējā ekonomikas izaugsmē.
Proti, ceļa noasfaltēšanu derīgo izrakteņu atradņu izstrādātājiem sniegs 100 % iespēju izvest karjerus cauru gadu – līdz ar to pašvaldības budžetā palielināsies dabas resursu nodokļa (DRN) ieņēmumi. Pērn DRN, ko uzņēmēji maksā par katru iegūto kubikmetru smilts, grants un māla u. tml., pagasta budžetā ienesa vairāk nekā 60 000 EUR.
Ceļa 1. kārtas asfaltēšanas kopējās izmaksas ir 390 649,44 EUR.
Pērn par valsts mērķdotācijas līdzekļiem tika noasfaltēta projekta 4. kārta – 450 metrus garais ceļa posms no Durbes ceļa līdz Milzkalnes dzelzceļa stacijas pārbrauktuvei.