Jaunumi, ziņas
Attēls

Katra bērna labākās intereses ir būt laimīgam, augt ģimenē, drošā, tolerantā vidē, ārpus atkarībām, ārpus vardarbīgām attiecībām. Par to atbildīgi ir vecāki, ja viņi ir gādīgi un ja viņiem tas izdodas. Diemžēl ne visi bērni var izaugt savās ģimenēs, ne visiem vecāki spēj un vēlas nodrošināt laimīgu, drošu bērnību.

Tukuma novadā šobrīd 202 bērniem tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe, 148 bērniem nodibināta aizbildnība, 45 bērni ievietoti audžuģimenēs, un 9 bērni ievietoti ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.

 Pavisam neliela daļa šo bērnu ir bāreņi (vecāki miruši). Lielākajai daļai ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu vecākiem pārtrauktas (ar bāriņtiesas lēmumu) vai atņemtas  (ar tiesas spriedumu) bērnu aizgādības tiesības par vardarbību pret bērniem, pamešanu novārtā, nevēlēšanos rūpēties par saviem bērniem. Neliela daļa bērnu ārpusģimenes aprūpē nonāk vecāku veselības stāvokļa dēļ, kad vecāki paši atzīst, ka veselības stāvokļa dēļ nespēj rūpēties par saviem bērniem.

Bāriņtiesas uzdevums ir meklēt katram bērnam, kurš nevar uzaugt savā bioloģiskajā ģimenē, citu ģimeni, kurā viņš jutīsies drošībā, mīlēts un aprūpēts. Šis uzdevums nav viegls, jo, izvērtējot katra bērna vajadzības, jāpiemeklē atbilstoša ģimene, kas spēs pienācīgi rūpēties par bērnu.

Ir divi veidi, kā cilvēki, kuri vēlas palīdzēt nelaimē nonākušiem bērniem, var palīdzēt, – kļūstot par aizbildni vai audžuģimeni.

 

Aizbildnis

Aizbildnis aizvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Par aizbildni var būt pilngadīga persona no tuvākiem un tālākiem radiniekiem vai arī kāda cita persona, kas vēlas uzņemties aizbildņa pienākumus.

Kas ir jādara, lai kļūtu par aizbildni?

Topošajam aizbildnim savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā jāiesniedz:

  • iesniegums;
  • ģimenes ārsta atzinums par veselības stāvokli;
  • narkologa atzinums;
  • psihiatra atzinums.

Lai pieņemtu lēmumu, bāriņtiesa izvērtēs personas:

  • motivāciju kļūt par aizbildni;
  • ģimenes locekļu savstarpējās attiecības;
  • nodarbinātību;
  • dzīves apstākļus;
  • spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Pirms aizbildnības nodibināšanas bērnam bāriņtiesa noskaidros bērna viedokli (ja bērns to ir spējīgs formulēt), ievēros bērna intereses un izvērtēs, vai aizbildnis spēs pienācīgi parūpēties par bērnu.

Valsts izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai par bērnu līdz septiņu gadu vecumam 215 EUR mēnesī; par bērnu no septiņiem gadiem – 258 EUR mēnesī.

Atlīdzība aizbildnim par aizbildņa pienākumu pildīšanu patlaban ir 54,07 EUR mēnesī.

 

Audžuģimene

Audžuģimene bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi uz laiku līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, vai viņam nodibināta aizbildnība, vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna pilngadībai. Audžuģimenes pienākumu pildīšana vairāk pielīdzināma darba attiecībām, jo audžuģimene slēdz līgumu ar pašvaldību, kurā noteikti audžuģimenes pienākumi, noteiktas tiesības, noteikta samaksa par bērna uzturēšanos audžuģimenē.

Kas jādara, lai kļūtu par audžuģimeni?

Par audžuģimeni var kļūt laulātie vai persona, kura nav laulībā. Viens no kritērijiem kļūšanai par audžuģimeni ir laulāto (personas) vecums – no 25 līdz 60 gadiem. Gadījumā, ja par audžuģimeni vēlētos kļūt pāris, kuri nav laulībā, bet faktiski dzīvo kopā, bāriņtiesa statusu piešķirs vienam no pāra, bet otram būs jāapgūst obligātā apmācību programma.

Laulātajiem (personai) jāvēršas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā, jāiesniedz:

    • iesniegums;
  • psihiatra un narkologa atzinumi.

Bāriņtiesa izvērtē:

  • iesniegtos dokumentus;
  • laulāto (personas) motivāciju kļūt par audžuģimeni;
  • ģimenē dzīvojošo personu savstarpējās attiecības, laulāto (personas) zināšanas un prasmes bērna aprūpē;
  • izvērtē ģimenes materiālo stāvokli;
  • dzīves apstākļus;
  • informāciju no Sodu reģistra;
  • citus lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus.

Pēc minēto dokumentu izvērtēšanas bāriņtiesa lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Ja laulātie (persona)  tiek atzīti par piemērotiem audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātajiem (personai) ir pienākums noslēgt vienošanos ar pašu izvēlēto ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru par psihologa atzinuma, raksturojuma  saņemšanu un psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanu.

Pēc bāriņtiesas lēmuma par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai laulātajiem (personai) ir pienākums apgūt mācību kursu atbilstoši audžuģimenes mācību programmai. Pēc mācību programmas sekmīgas apgūšanas laulātie (persona) saņem apliecību.

Bāriņtiesa, ņemot vērā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra psihologa atzinumu, raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, veic pārrunas ar laulātajiem (personu) un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu.

 Kārtība, kādā ģimene var iegūt audžuģimenes statusu, sākotnēji liekas sarežģīta, bet, ja nav kādu nopietnu šķēršļu, tas nebūt nav grūti. Galvenais ir patiesa vēlme uzņemt ģimenē bērnus.

 

Bērna ievietošana audžuģimenē

Pirms bērna ievietošanas audžuģimenē bāriņtiesa noskaidro bērna viedokli (ja bērns to ir spējīgs formulēt), ievēro bērna intereses un izvērtē, vai audžuģimene spēs pienācīgi parūpēties par bērnu.

Pirms bērna ievietošanas audžuģimenē bāriņtiesa sniedz audžuģimenei pēc iespējas plašāku informāciju gan par bērnu, gan par bērna saskarsmi ar radiniekiem un citām bērnam tuvām personām. Pēc minētās informācijas saņemšanas audžuģimenei ir pienākums 10 dienu laikā personīgi iepazīties ar bērnu un pieņemt lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā.

Maksimālais bērnu skaits, cik var tikt ievietoti vienā audžuģimenē, ir līdz 6 bērniem. Tas ir daudz, jo katram bērnam jānodrošina viņa vajadzībām atbilstoša aprūpe.

No 2018. gada 26. jūnija Latvijā līdztekus audžuģimenēm darbojas arī divu veidu specializētās audžuģimenes:

  • krīzes audžuģimene. Krīzes audžuģimene ir paredzēta kā bērnu ārpusģimenes aprūpe īstermiņā, jo tās mērķis ir sniegt profesionālu palīdzību un atbalstu bērniem, kuri šķirti no ģimenes, aizbildņa vai audžuģimenes. Krīzes audžuģimenes pamatmērķis un uzdevums ir nodrošināt ģimenisku vidi un sniegt aprūpi bērnam (bērniem), kuru no ģimenes šķīrusi policija vai bāriņtiesa ar vienpersonisku lēmumu. Krīzes audžuģimene nodrošina bērnu uzņemšanu savā aprūpē jebkurā diennakts laikā neatkarīgi no bērna vecuma un dzimuma;
  • audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Par audžuģimenes pienākumu pildīšanu tiek maksāta atlīdzība.

Valsts nodrošinātā atlīdzība par audžuģimenes darbu:

  • par vienu bērnu – 171 EUR;
  • par diviem bērniem – 222,30 EUR;
  • par 3 un vairāk bērniem  – 273,60 EUR.

Par audžuvecāku, kurš saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un nav sociāli apdrošināta persona (piemēram, nav darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.

Papildus valsts noteiktajai samaksai Tukuma novada pašvaldība par bērniem, kas ar Tukuma novada bāriņtiesas lēmumu ievietotas ārpusģimenē, izmaksā:

  • pabalstu bērna uzturam 350 EUR mēnesī par katru bērnu;
  • vienu reizi gadā izmaksā pabalstu 150 EUR apmērā par katru bērnu apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Pabalsta izmaksa tiek veikta divās daļās: 50 % apmērā, kad bērns tiek ievietots ģimenē, un 50 % apmērā pēc 6 mēnešiem;
  • pabalstu audžuģimenei 25 EUR apmērā par katru ģimenē ievietotu bērnu, ja lēmumu par bērna ievietošanu pieņēmusi Tukuma novada bāriņtiesa.

Materiālais pabalsts, kuru pašvaldības sniedz audžuģimenei, ir atšķirīgs. Par šī atbalsta apmēru lēmumu pieņem katra pašvaldība atkarībā no savām iespējām.  

Būtiskākā atšķirība starp aizbildni un audžuģimeni ir tajā, ka aizbildnis (patstāvīgi) aizvieto bērnam vecākus (pārstāv bērnu, pieņem svarīgākos lēmumus bērna dzīvē). Audžuģimene veic bērna aprūpi un uzraudzību, bet visus svarīgākos lēmumus tai jāsaskaņo ar bāriņtiesu. Bērnu, kas ievietoti audžuģimenē, pārstāvis paliek bāriņtiesa, kura var ar lēmumu deleģēt atsevišķas tiesības audžuģimenei.

Tukuma novada bāriņtiesa aicina nebaidīties zvanīt, nākt uz sarunām, ja jūs ieinteresējusi iespēja uzņemt ģimenē bērnus. Informācijai aicinām sazināties ar Tukuma novada bāriņtiesas priekšsēdētāju Antru Dzelmi, tālr. 26610202.

Tiem, kas apsver iespēju uzņemt ģimenē audžubērnus, – turpmāk katru mēnesi atbalsta centrā “Terēze” tiks organizēti sarunu vakari, kuros tiksimies ar pieredzējušām audžuģimenēm un jomas speciālistiem.

Aicinām uz pirmo tikšanos šī gada 15. maijā plkst. 18.00, Tukumā, Pils ielā 11, pieteikšanās pie Lienes, tālr. 22016391.