Tukuma novada pašvaldība ir iepazinusies ar izstrādāto dabas aizsardzības plānu īpaši aizsargājamajai jūras teritorijai “Rīgas līča rietumu piekraste” un uzskata, ka tajā piedāvātie ierobežojumi piekrastes teritorijās Engures un Lapmežciema pagastos šobrīd nav samērīgi un ir pretrunā ar novada attīstības plāniem.
Pašvaldības ieskatā plānā ietvertie un iekļaušanai Ministru kabineta noteikumos rekomendētie saimnieciskās darbības un rekreācijas ierobežojumi apdraud piekrastes zveju kā kultūrvēsturisku nodarbi, kā arī būtiski ierobežo tūrisma un rekreācijas attīstību. Tieši zvejniecība un tūrisms ir nozīmīgi ienākumu un nodarbinātības avoti Engures un Lapmežciema piekrastes teritorijās.
Īpaši satraucoši ir plānā paredzētie aizliegumi, kas faktiski varētu izbeigt mazapjoma piekrastes zveju Lapmežciema un Engures pagastos. Jāņem vērā, ka esošajā plānošanas periodā šajās teritorijās ir ieguldīti ievērojami Eiropas Savienības Zivsaimniecības un akvakultūras fonda līdzekļi tieši mazapjoma piekrastes zvejas saglabāšanai. Ja piedāvātie ierobežojumi stātos spēkā, pastāv risks, ka pašvaldībai un uzņēmējiem nāktos atmaksāt ES finansējumu, jo netiktu sasniegti projektos paredzētie rezultāti, kā arī tiktu zaudētas darba vietas piekrastes pagastos.
Plānotā stingrā ŗežīma zona iepretī Lapmežciemam un Ragaciemam pilnībā iznīcina piekrastes zvejniecību un rada būtisku apdraudējumu tūrisma un rekreācijas attīstībai. Plāna sākotnējā versijā plānoti plaši sezonālos liegumi putnu aizsardzībai teritorijā no Engures līdz Rojai, nosakot aizliegumu no 15. marta līdz 1. augustam pārvietoties ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem. Tas nozīmētu, ka vasaras sezonā šajās teritorijās nevarētu strādāt ne zvejnieki, kas faktiski arī iznīcina šo kultūrvēsturisko profesiju, ne arī atpūsties un sportot burātāji, supotāji, kaitbordisti un citi ūdenssporta cienītāji.
Tukuma novada pašvaldība nepiekrīt piedāvātajai pieejai, jo tā ir pretrunā gan ar pašvaldības attīstības dokumentiem, gan ar vairākiem Eiropas Savienības regulējumiem. Tajā skaitā ES regulas paredz īpašu atbalstu mazapjoma zvejniecības saglabāšanai kā kultūrvēsturiskai nodarbei. Arī Eiropas Komisijas vadlīnijas par Natura 2000 teritorijām jūrā rekomendē ierobežot galvenokārt zveju ar traļiem, kas patiešām rada būtisku kaitējumu jūras biotopiem. Savukārt piekrastes zvejā tiek izmantoti pasīvi, selektīvi zvejas rīki, kuru ietekme uz aizsargājamām dzīvotnēm ir minimāla. Jāņem vērā arī tas, ka visā Latvijas piekrastē piekrastes zvejā kopumā ir nodarbināti līdz 100 cilvēkiem, un šāds apjoms nespēj radīt būtisku apdraudējumu jūras biotopiem un sugām.
Pašvaldība aicina pārskatīt plānā piedāvāto zonējumu un ierobežojumus, nosakot samērīgus risinājumus, kas vienlaikus nodrošina dabas aizsardzību un ļauj saglabāt piekrastes teritoriju dzīvotspēju.
Vienlaikus pašvaldība informē, ka pagājušās nedēļas izskaņā sabiedrībā izskanēja informācija par to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apturējusi noteikumu sabiedrisko apspriešanu un sola tos pārstrādāt. 15. decembrī notika attālināta tikšanās starp Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības dalībniekiem, tostarp Tukuma novadu, un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem, pārrunājot turpmāko rīcību. Dabas aizsardzības pārvalde ir apņēmusies veikt grozījumus, ņemot vērā pašvaldību un nozares izteiktos iebildumus.
Tukuma novada pašvaldība aicina uz tikšanos novada piekrastes komerczvejas zvejniekus, lai kopīgi ar pašvaldību izvērtētu izstrādātā plāna grozījumus un sagatavotu kopīgu viedokli Dabas aizsardzības pārvaldei, kuru virzīt atkārtotai sabiedrības apspriešanai.
Pašvaldība uzsver – ja plānā netiks veiktas būtiskas izmaiņas un netiks nodrošināta sabalansēta pieeja starp dabas aizsardzību un piekrastes attīstību, Tukuma novads šādu plānu nesaskaņos.